Lielākajā daļā apakšnozaru ražošanas apjomu kāpums pērn sasniedza divciparu skaitļus (vai rādītājus, tuvus tiem), ne tikai sedzot pašas Krievijas pieprasījumu, bet arī ļaujot ievērojami palielināt pārtikas eksportu. Naudas izteiksmē lauksaimniecības produktu eksports no Krievijas pērn sasniedza 20 miljardus ASV dolāru (17,91 miljards eiro), gandrīz izlīdzinoties ar pārtikas preču vai to ražošanai nepieciešamo izejvielu importa izmaksām, kas pērn tiek lēstas 23-24 miljardu dolāru apmērā. Vēl tikai pirms dažiem gadiem nozares ieņēmumi no eksporta atradās aptuveni 10 miljardu dolāru robežās, bet izdevumi par importu pārsniedza 50 miljardus dolāru gadā.Par galvenajiem izaugsmes iemesliem uzskata plašu valsts atbalstu nozarei, zemo rubļa kursu, Maskavas pret Eiropas Savienību noteiktās pretsankcijas, kā arī tā dēvētā padomju lauksaimniecības mantojuma sakārtošanu. Gaidāms, ka šogad turpināsies nozares izaugsme un ieņēmumi no eksporta beidzot pārsniegs izdevumus par importu, aizvien redzamākiem kļūstot importa aizstāšanas programmu rezultātiem arī tajās lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības jomās, kurās tehnoloģisko ciklu dēļ nav iespējama ražošanas jaudu kāpināšana īsā laikā, piemēram, piena vai gaļas lopkopībā. Turklāt Maskava strauji palielina savu daļu daudzu par stratēģiski svarīgiem uzskatītu pārtikas produktu starptautiskajos tirgos. Krievija, kura vēl nesen bija pasaules otra lielākā (aiz Japānas) gaļas un gaļas produktu importētāja, pērn ielauzās pasaules lielāko putnu gaļas eksportētāju pirmajā desmitā, kā arī pievienojās cūkgaļas eksportētāju skaitam.Importa aizstāšanai pārtikas nozarē gan ir arī blakus efekts, jo vietējā tirgū parādījies liels skaits zemas kvalitātes produktu, kas tiek gatavoti no apšaubāmām un parasti importētām izejvielām. Par šīs tendences simbolu kļuvis siers un siera produkti, kuros plaši tiek izmantota augu, it īpaši palmu, eļļa. Šādu izejvielu izmantošana nav korekta, taču ražotāji izmanto gan valsts labvēlību pret nozari, gan faktu, ka cīņas ar birokrātiju un korupciju ietvaros ievērojami samazināts dažādu pārbaužu skaits Krievijas uzņēmumos. Tāpat nav mazsvarīgi, ka Krievijas iedzīvotāji krīzes apstākļos sākuši taupīt uz pārtikas izdevumu rēķina, cenšoties izvēlēties lētākus vietējā ražojuma produktus.Vienlaikus jāpiebilst, ka tirgū parādās arī liels skaits augstas kvalitātes produktu, kas visbiežāk top nelielos uzņēmumos vai zemnieku saimniecībās, tāpat atdzimst, lai arī mazos apjomos, savulaik izslavētie klosteru ražojumi. Šo iemeslu dēļ Krievijai tiek prognozēta ievērojama vieta tā dēvētajā vietējo ražotāju jeb mājražotāju pārtikas pasaulē. Ar angļu valodas vārdiem craft food (burtiski - amatnieku pārtika) zināmā tendence, ar kuru saprot dažādu vietējo un tradicionālo produktu ražošanu nelielos uzņēmumos un tirgošanu vietējā mērogā, vēlams, uzturot atgriezenisko saiti ar pircējiem, kļuvusi par simbolu pretestībai pret lielo, starptautisko korporāciju dominēšanu gan pārtikas, gan citos tirgos, un Krievija, pateicoties strauji pieaugušajai interesei par vietējā ražojuma produktiem, ir valsts ar vienu no straujākajiem _craft food _izaugsmes tempiem pasaulē. Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 18.februāra, numurā!
Arī Krievijā populārāki kļūst pārtikas mājražotāji
Neraugoties uz sankcijām un rubļa kursa kritumu, Krievija joprojām ir būtisks Latvijas eksporta tirgus, un, piemēram, pērn novembrī eksporta uz Krieviju īpatsvars Latvijas kopējā eksportā bija 8,6%, rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati.Tikmēr Krievijas rūpniecība 2015. gadā piedzīvojusi kritumu par 3,4%, salīdzinot ar gadu iepriekš, tomēr ievērojams uzplaukums vērojams pārtikas ražošanā, kas kļuvusi par valstī reklamētās importa aizvietošanas politikas simbolu, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.