Laika ziņas
Šodien
Migla
Aktuāli
Rīgā +4 °C
Migla
Pirmdiena, 16. marts
Guntris, Guntars, Guntis

Andis Sedlenieks

Narkokarteļu nebeidzamais stāsts

Februāra beigās pasaules uzmanības centrā nonāca Meksika, kur pēc tās drošības dienestu sadarbībā ar ASV īstenotās narkokarteļa Halisko jaunā paaudze līdera, pazīstama kā El Menčo, nogalināšanas ievērojamu daļu valsts teritorijas pārņēma tā kaujinieku sarīkoti nemieri. Tikai dažas dienas vēlāk kļuva zināms, ka iepriekšējā vadoņa nāve pēc būtības neko karteļa darbībā nav mainījusi un tas turpina pastāvēt jau ar jaunu vadoni priekšgalā. No kurienes cēlušies Meksikas narkokarteļi, un kamdēļ tie ir ne vien neiznīdējami, bet pat kļuvuši par alternatīvu oficiālajai varai?

Viseiropas misija?

Francijas prezidents Emanuels Makrons nesen nāca klajā ar savu kārtējo skaļo iniciatīvu – piedāvājumu izvietot Francijas kodolieročus Eiropas valstu teritorijās, lai aizsargātu tās no ārējiem draudiem.

Irānas konflikta ēnā

Karadarbības Irānā ēnā ir palikušas kārtējo reizi uzliesmojušās robežsadursmes starp Pakistānas bruņotajiem spēkiem un Afganistānā pie varas esošo kustību Taliban.

Irānas kara neiepriecinošie scenāriji

Februāra pēdējā dienā Izraēla un ASV sāka pret Irānu vērstu liela mēroga militāro operāciju, publiski paziņojot, ka uzbrukumu mērķis ir panākt Irānā valdošā teokrātiskā režīma nomaiņu, kā arī likvidēt Irānas radītos militāros draudus. ASV augstākā vadība, ieskaitot prezidentu Donaldu Trampu, sākotnēji solīja, ka operācijas mērķi tiks sasniegti četrās piecās dienās, tomēr jau drīz kļuva skaidrs, ka gaidītās vieglās un ātrās uzvaras vietā Tuvo Austrumu reģionā pēc būtības vēršas plašumā jau reģionāla mēroga konflikts. Kādi ir iespējamie turpmākās attīstības scenāriji?

Islandes pagrieziens

Pagājušajā nedēļā Islandes premjerministre Kristrūna Frostadotira paziņoja, ka "tuvāko mēnešu laikā" plāno rīkot referendumu par sarunu atsākšanu jautājumā par Islandes iestāšanos Eiropas Savienībā (ES).

Režīma nomaiņas cena

Izraēlas un ASV 28. februārī sāktais uzbrukums Irānai, kura mērķis ir panākt tajā valdošā teokrātiskā režīma nomaiņu, bija paredzams un būtībā neizbēgams, taču tikpat lielā mērā paredzamas ir šī uzbrukuma sekas, kura ietekme sniegsies tālu aiz Lielo Tuvo Austrumu reģiona robežām.

Ukraina un tās traģiskā izvēle

Sākoties Krievijas sāktā kara Ukrainā piektajam gadam, pirmajā brīdī var šķist, ka karadarbības kopējā gaita jau ilgāku laiku lielā mērā ir nemainīga. Agresorvalsts bruņotie spēki uzbrūk un lēnām virzās uz priekšu, ciešot ievērojamus zaudējumus, tikmēr Ukrainas aizsardzības spēki atvaira uzbrukumus, cik nu spēj. Virspusēji raugoties, situāciju tik tiešām tā arī varētu raksturot, taču paralēli kulminācijai tuvojas arī tie procesi, kuri beigās, visticamāk, noteiks kara iznākumu.

Teorija un realitāte

Meksikā pēc tās drošības dienestu – sadarbībā ar ASV – īstenotās valsts, iespējams, lielākā narkokarteļa Halisko jaunā paaudze līdera, zināma kā El Menčo, nogalināšanas ievērojamu daļu valsts teritorijas pārņēma šī narkokarteļa kaujinieku sarīkoti nemieri.

Iekšpolitika un ārpolitika

Amerikas Savienoto Valstu Augstākās tiesas lēmums par „Trampa tarifu” atcelšanu pašsaprotami ir iedvesmojis viņa politiskos oponentus, tomēr ASV kopumā šis lēmums var izrādīties nūja ar diviem galiem.

Pretrunas un secinājumi Minhenē

Minhenē aizvadītā ikgadējā drošības konference paliks vēsturē vairāku iemeslu dēļ. Gan ar to, ka tā acīmredzami zaudējusi savu globālo nozīmi (no vērā ņemamiem nerietumu politiķiem to apmeklēja vienīgi Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji, kurš turklāt nepavisam nav pirmais cilvēks Ķīnas ārpolitikā), gan ar to, ka konferences gaitā spilgti atklājās abos Atlantijas okeāna krastos pastāvošās iekšpolitiskās pretrunas, kas tostarp otrajā plānā atvirzīja Ukrainas jautājumu. Ko tas viss nozīmē, domājot par nākotni, un kā aizvadīto konferenci vērtēt Latvijai un Austrumeiropas valstīm?

Digitālais aukstais karš

Ziņa par ASV Valsts departamenta ieceri izveidot interneta platformu Freedom.gov, kas ļautu Eiropas (iecere ir adresēta tieši tai) un arī citu pasaules valstu pilsoņiem bez grūtībām piekļūt šajās valstīs aizliegtam «politiskam» interneta saturam, ir kas ievērojami vairāk par parastu diplomātisku strīdu.

Ungārijas augstās likmes

Ungārijā 12. aprīlī ir gaidāmas parlamenta vēlēšanas, kuras var kļūt par pirmajām ilgā laikā, kad premjerministrs Viktors Orbāns un viņa vadītā partija Fidesz zaudē varu.

Bēdīgi slavenā tīkla priekšvēsture

Turpinot pētīt un analizēt publiskotajos Džefrija Epstīna failos atrodamo informāciju, tiek izgaismoti arvien jauni skandāli un šūpojas ne viena vien politiķa karjera. Taču kā šāds tīkls vispār varēja rasties, cik un kādi cilvēki tā pirmsākumos iesaistīti, un cik lielu lomu patiesībā tajā spēlēja visiem nu jau zināmais Epstīns?

Kodolkluba paplašināšanās?

Sākot ar šā gada 6. februāri, ir pārstājis darboties pēdējais palikušais ASV un Krievijas kodolarsenālus ierobežojušais Stratēģisko uzbrukuma ieroču samazināšanas līgums, zināms arī kā New START.

Demisiju gaidot

Pēc tam kad iepriekšējās nedēļas beigās no amata atkāpās Lielbritānijas premjerministra Kīra Stārmera biroja vadītājs un galvenais padomnieks Morgans Maksvīnijs, gana ticama ir kļuvusi iespēja, ka pavisam drīzā nākotnē savu amatu varētu zaudēt arī pats Stārmers.

Ģeopolitiskais izmisums un trešā ceļa meklējumi

Vai atsevišķu valstu mēģinājumi panākt savas vienošanās ar nerietumvalstīm iezīmē jaunu laikmetu starptautiskajā politikā un ekonomiskajās attiecībās, vai arī tas ir tikai mēģinājums mazināt globālo ģeopolitisko pārmaiņu sekas?

Pēdējais Kadafi

Zintanas pilsētā Lībijā šajās dienās tika nogalināts bijušā šīs valsts līdera Muammara Kadafi vienīgais no politikā palikušajiem dēliem Saifelislāms Kadafi, kurš bieži tika uzskatīts par vienīgo politiķi, kas spējīgs atkalapvienot pilsoņu kara saplosīto valsti.

Epstīna jaunie faili

Jaunu bēdīgi slavenā Džefrija Epstīna lietas materiālu publiskošana ir izraisījusi arī kārtējo publiskās ažiotāžas vilni, meklējot atklātajos dokumentos liecības par to vai citu publisku personu saistību ar Epstīnu.

Pusaudži un tīklu revolūcija

Kādēļ nu jau vairākās valstīs Rietumos tiek spriests par sociālo tīklu ierobežošanu nepilngadīgajiem, kas ir šādas idejas pionieri, un kādas līdz ar to paveras nākotnes perspektīvas?

Digitālā suverenitāte

Atbilstīgi plašsaziņas līdzekļu ziņām (Politico) Francijas varasiestādes gatavojas aizliegt valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem videokonferenču rīkošanai izmantot ASV platformas (Zoom, Microsoft Teams, Google Meet), to vietā paredzot nacionālās platformas Visio izmantošanu.

Paredzama stratēģija

Iepriekšējās nedēļas nogalē ASV Aizsardzības ministrijas (Pentagona) publiskotā Nacionālās aizsardzības stratēģija ir lielā mērā politisks dokuments, kas savā ziņā papildina un konkretizē iepriekš publiskoto Nacionālās drošības stratēģiju.

Trampa "pamatakmeņi" un padomnieki

ASV prezidentam Donaldam Trampam un viņa administrācijai atgriežoties pie tēmas par Grenlandes pievienošanu ASV (citi formulējumi šajā gadījumā ir nevietā), medijus pārplūdinājušas dažādas publikācijas par to, ka prezidents neapzinās, kādas sekas šī viņa rīcība var atstāt uz ASV un sabiedroto attiecībām. Tostarp izskan minējumi, ka tas kļuvis iespējams «nepareizu» padomdevēju ietekmes dēļ. Cik lielā mērā šādi apgalvojumi varētu būt pamatoti, un kas un cik ļoti tiešām ietekmē Trampa lēmumus?

Vīnes kongresa stilā

Plašu uzmanību piesaistošais ASV prezidenta Donalda Trampa mēģinājums izveidot jaunu starptautisku struktūru – Miera padomi Gazas joslai – pēc savas būtības ir mēģinājums radikāli pārveidot visu starptautisko attiecību sistēmu.

Sīrijas nebeidzamais stāsts

Pārējo starptautisko notikumu fonā bez īpašas ievērības ir palicis fakts, ka Sīrijas valdības spēki pēdējās dienās ir īstenojuši plašu un veiksmīgu ofensīvu pret saviem galvenajiem konkurentiem – kurdu vadītajiem Sīrijas demokrātiskajiem spēkiem (SDS).

Irānas strupceļš

Kārtējais visas valsts mēroga protestu vilnis Irānā, kurus atklāti atbalsta arī ASV prezidents Donalds Tramps, publiskajā telpā licis izskanēt pārliecībai, ka šoreiz tiem vajadzētu vainagoties ar panākumiem – ājatollu režīma krišanu. Tomēr šīs cerības diezin vai attaisnosies – režīms ir ļoti dzīvotspējīgs, bet visas reālās, nevis teorētiskās alternatīvas – sliktākas par pašreizējo situāciju.

Džungļu likumu atgriešanās

Pēc mazāk nekā mēneša – šā gada 5. februārī – oficiāli beigs darboties Stratēģisko uzbrukuma ieroču samazināšanas līgums, zināms arī kā New START – pēdējais palikušais divpusējais līgums, kas ierobežo ASV un Krievijas kodolarsenālus.

Dziļākā jēga un likums

Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa un viņa līdzgaitnieku atgriešanās pie jautājuma par ASV kontroli pār Dānijas pārziņā esošo Grenlandes salu, pamatojot šo prasību ar ASV nacionālās drošības apsvērumiem, pašsaprotami ir izraisījusi sašutumu Eiropā.

Deglobalizācijas un mākslīgā intelekta gads

Aizvadītajā, 2025. gadā pasaule turpināja dzīvot tektonisku ģeopolitisko pārmaiņu gaisotnē un savā ziņā sasniedza to lūzumpunktu, pēc kura atpakaļceļš vairs nav iespējams. Visticamāk, tas paliks vēsturē kā globālās daudzpolaritātes tapšanas gads, jo tieši ar šo procesu tad arī saistās aizvadītā gada galvenie notikumi starptautiskajā politikā, kuri, lai arī atšķiras pēc nozīmīguma pakāpes, taču tā vai citādi ir daļa no vienas un tās pašas tendences un pilnīgi noteikti ietekmēs pasaules virzību arī jaunajā, 2026. gadā.