Amerikas Savienoto Valstu
Augstākās tiesas lēmums par
„Trampa tarifu” atcelšanu
pašsaprotami ir iedvesmojis
viņa politiskos oponentus,
tomēr ASV kopumā šis lēmums var izrādīties nūja ar diviem galiem.
Minhenē aizvadītā ikgadējā drošības konference paliks vēsturē vairāku iemeslu dēļ. Gan ar to, ka tā acīmredzami zaudējusi savu globālo nozīmi (no vērā ņemamiem nerietumu politiķiem to apmeklēja vienīgi Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji, kurš turklāt nepavisam nav pirmais cilvēks Ķīnas ārpolitikā), gan ar to, ka konferences gaitā spilgti atklājās abos Atlantijas okeāna krastos pastāvošās iekšpolitiskās pretrunas, kas tostarp otrajā plānā atvirzīja Ukrainas jautājumu. Ko tas viss nozīmē, domājot par nākotni, un kā aizvadīto konferenci vērtēt Latvijai un Austrumeiropas valstīm?
Ziņa par ASV Valsts departamenta ieceri izveidot interneta platformu Freedom.gov, kas ļautu Eiropas (iecere ir adresēta tieši tai) un arī citu pasaules valstu pilsoņiem bez grūtībām piekļūt šajās valstīs aizliegtam «politiskam» interneta saturam, ir kas ievērojami vairāk par parastu diplomātisku strīdu.
Ungārijā 12. aprīlī ir gaidāmas
parlamenta vēlēšanas, kuras
var kļūt par pirmajām ilgā
laikā, kad premjerministrs
Viktors Orbāns un viņa vadītā
partija Fidesz zaudē varu.
Turpinot pētīt un analizēt publiskotajos Džefrija Epstīna failos atrodamo informāciju, tiek izgaismoti arvien jauni skandāli un šūpojas ne viena vien politiķa karjera. Taču kā šāds tīkls vispār varēja rasties, cik un kādi cilvēki tā pirmsākumos iesaistīti, un cik lielu lomu patiesībā tajā spēlēja visiem nu jau zināmais Epstīns?
Sākot ar šā gada 6. februāri, ir pārstājis darboties pēdējais palikušais
ASV un Krievijas kodolarsenālus
ierobežojušais Stratēģisko uzbrukuma ieroču samazināšanas līgums,
zināms arī kā New START.
Pēc tam kad iepriekšējās nedēļas
beigās no amata atkāpās Lielbritānijas premjerministra Kīra
Stārmera biroja vadītājs un
galvenais padomnieks Morgans
Maksvīnijs, gana ticama ir kļuvusi iespēja, ka pavisam drīzā nākotnē savu
amatu varētu zaudēt arī pats Stārmers.
Vai atsevišķu valstu mēģinājumi panākt savas vienošanās ar nerietumvalstīm iezīmē jaunu laikmetu starptautiskajā politikā un ekonomiskajās attiecībās, vai arī tas ir tikai mēģinājums mazināt globālo ģeopolitisko pārmaiņu sekas?
Zintanas pilsētā Lībijā šajās dienās tika nogalināts bijušā šīs valsts līdera Muammara Kadafi vienīgais no politikā palikušajiem dēliem Saifelislāms Kadafi, kurš bieži tika uzskatīts par vienīgo politiķi, kas spējīgs atkalapvienot pilsoņu kara saplosīto valsti.
Par ģeopolitisko pārmaiņu
ietekmi uz starptautisko
drošību, tostarp Latviju,
ar politologu Brīvības un
solidaritātes fonda valdes
locekli Māri Induli Graudiņu
sarunājas Andis Sedlenieks.
Jaunu bēdīgi slavenā Džefrija Epstīna lietas materiālu publiskošana ir
izraisījusi arī kārtējo publiskās
ažiotāžas vilni, meklējot atklātajos
dokumentos liecības par to vai citu
publisku personu saistību ar Epstīnu.
Kādēļ nu jau vairākās valstīs Rietumos tiek spriests par sociālo tīklu ierobežošanu nepilngadīgajiem, kas ir šādas idejas pionieri, un kādas līdz ar to paveras nākotnes perspektīvas?
Atbilstīgi plašsaziņas līdzekļu
ziņām (Politico) Francijas
varasiestādes gatavojas aizliegt valsts pārvaldes iestāžu
darbiniekiem videokonferenču rīkošanai izmantot ASV
platformas (Zoom, Microsoft Teams, Google
Meet), to vietā paredzot nacionālās platformas Visio izmantošanu.
Iepriekšējās nedēļas nogalē ASV Aizsardzības ministrijas (Pentagona) publiskotā Nacionālās aizsardzības stratēģija
ir lielā mērā politisks dokuments, kas
savā ziņā papildina un konkretizē
iepriekš publiskoto Nacionālās drošības
stratēģiju.
ASV prezidentam Donaldam Trampam un viņa administrācijai atgriežoties pie tēmas par Grenlandes pievienošanu ASV (citi formulējumi šajā gadījumā ir nevietā), medijus pārplūdinājušas dažādas publikācijas par to, ka prezidents neapzinās, kādas sekas šī viņa rīcība var atstāt uz ASV un sabiedroto attiecībām. Tostarp izskan minējumi, ka tas kļuvis iespējams «nepareizu» padomdevēju ietekmes dēļ. Cik lielā mērā šādi apgalvojumi varētu būt pamatoti, un kas un cik ļoti tiešām ietekmē Trampa lēmumus?
Plašu uzmanību piesaistošais ASV
prezidenta Donalda Trampa
mēģinājums izveidot jaunu
starptautisku struktūru – Miera
padomi Gazas joslai – pēc savas
būtības ir mēģinājums radikāli
pārveidot visu starptautisko attiecību sistēmu.
Pārējo starptautisko notikumu
fonā bez īpašas ievērības ir palicis
fakts, ka Sīrijas valdības spēki
pēdējās dienās ir īstenojuši plašu
un veiksmīgu ofensīvu pret
saviem galvenajiem konkurentiem – kurdu vadītajiem Sīrijas demokrātiskajiem spēkiem (SDS).
Kārtējais visas valsts mēroga protestu vilnis Irānā, kurus atklāti atbalsta arī ASV prezidents Donalds Tramps, publiskajā telpā licis izskanēt pārliecībai, ka šoreiz tiem vajadzētu vainagoties ar panākumiem – ājatollu režīma krišanu. Tomēr šīs cerības diezin vai attaisnosies – režīms ir ļoti dzīvotspējīgs, bet visas reālās, nevis teorētiskās alternatīvas – sliktākas par pašreizējo situāciju.
Pēc mazāk nekā mēneša – šā gada
5. februārī – oficiāli beigs darboties Stratēģisko uzbrukuma ieroču
samazināšanas līgums, zināms arī
kā New START – pēdējais palikušais divpusējais līgums, kas
ierobežo ASV un Krievijas kodolarsenālus.
Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa un viņa
līdzgaitnieku atgriešanās pie
jautājuma par ASV kontroli pār
Dānijas pārziņā esošo Grenlandes salu, pamatojot šo prasību ar ASV nacionālās drošības apsvērumiem, pašsaprotami
ir izraisījusi sašutumu Eiropā.
Aizvadītajā, 2025. gadā pasaule turpināja dzīvot tektonisku ģeopolitisko pārmaiņu gaisotnē un savā ziņā sasniedza to lūzumpunktu, pēc kura atpakaļceļš vairs nav iespējams. Visticamāk, tas paliks vēsturē kā globālās daudzpolaritātes tapšanas gads, jo tieši ar šo procesu tad arī saistās aizvadītā gada galvenie notikumi starptautiskajā politikā, kuri, lai arī atšķiras pēc nozīmīguma pakāpes, taču tā vai citādi ir daļa no vienas un tās pašas tendences un pilnīgi noteikti ietekmēs pasaules virzību arī jaunajā, 2026. gadā.
Citu starptautisko notikumu dēļ šobrīd bez īpašas ievērības ir atstāta situācija Jemenā, kur pagājušā gada nogalē sākās pilsoņu kara kārtējais uzliesmojums.
Par šā gada nozīmīgāko starptautiskās politikas notikumu ir kļuvusi ASV militārā akcija, kas noslēdzās ar Venecuēlas nu jau bijušā prezidenta Nikolasa Maduro un viņa dzīvesbiedres apcietināšanu (vai nolaupīšanu – atkarībā no traktējuma) un nogādāšanu ASV tiesas priekšā, izvirzot apsūdzības narkoterorismā.
Nedēļas vidū (naktī no trešdienas uz ceturtdienu pēc Latvijas laika) ASV prezidents Donalds Tramps teica uzrunu, par kuru iepriekš tika prognozēts, ka tādā vai citādā veidā tiks paziņots par militāru akciju pret Venecuēlas režīmu uzsākšanu.
Pagājušajā nedēļā pēc vieniem no
pašiem vērienīgākajiem masu
protestiem pēdējo gadu laikā par
demisiju paziņoja Rosena Žeļazkova vadītā labēji centriskā
valdība, un, tā kā patlabanējā
parlamenta ietvaros izveidot jaunu valdību
cerību nav, valsti nākamā gada sākumā gaida
kārtējās parlamenta ārkārtas vēlēšanas,
kas Bulgārijā kopš 2021. gada notiek vidēji
reizi gadā.
Pavisam drīz apritēs jau mēnesis kopš brīža, kad ASV prezidents Donalds Tramps
parakstīja likumu, kas pazīstams kā Epstīna lietu pārredzamības akts (Epstein
Files Transparency Act). Saskaņā ar to ASV Tieslietu departamentam (ministrijai)
30 dienu laikā – līdz 19. decembrim – jāpublisko visi Džefrija Epstīna un Žislenas
Maksvelas noziegumu izmeklēšanas laikā savāktie neklasificētie dokumenti un
ieraksti. Ko īsti tas nozīmē, kādus atklājumus vēl gaidīt, un kā kopumā turpinās
iespaidīgu rezonansi guvusī Epstīna lieta?
Globāla nozīmīguma starptautisko notikumu dēļ nepelnīti
maz uzmanības tiek pievērsts
šā gada 30. novembrī Centrālamerikas valstī Hondurasā
notikušajām vispārējām
(pirmkārt, protams, parlamenta jeb Nacionālā kongresa un prezidenta) vēlēšanām.
Iepriekšējās nedēļas nogalē milzu
starptautisko rezonansi izraisīja ASV
Baltā nama publiskotā jaunā Nacionālās drošības stratēģija (National Security Strategy, NSS).
Globālā spēkošanās starp lielvarām ir aktualizējusi arī konkurenci
kosmosa apguves jomā, par ko iepriekš vairs atcerējās tikai cilvēki, kuri
piedzīvojuši aukstā kara laikus, kad par to ritēja nežēlīga sacensība
starp ASV un PSRS. Tagad acīmredzami sākusies jauna ēra – cīņa
par to, kam pirmajam izdosies izveidot bāzi uz Mēness. Ļoti nozīmīgs
solis šīs sacensības ietvaros – misija Artemis (Artemīda) II – gaidāms
jau tuvākajos mēnešos. Kas šobrīd notiek kosmosa apguvē, un kādi ir
galveno konkurentu plāni un iespējas tos īstenot?
Nedēļas sākumā bijušajai
Eiropas Savienības (ES)
galvenajai diplomātei Federikai Mogerīni un vēl diviem
cilvēkiem tika izvirzītas
apsūdzības izmeklēšanas par
krāpšanu un korupciju, kas notikusi Eiropas
diplomātu apmācību programmas līgumu
ietvaros.