Dienvidamerikas valstī Ekvadorā šā gada 16. novembrī notika referendums, kurš tostarp tika uzskatīts par būtisku ne tikai Ekvadorai, bet arī visai Latīņamerikai – kā signāls par tendencēm šā reģiona valstu sabiedrību noskaņojumos.
Pēdējās nedēļās dažādu valstu medijos atkal uzliesmojušas kaislības saistībā ar Eiropas Komisijas vēl 2022. gada maijā ierosinātajām izmaiņām tērzēšanas vietņu kontrolē, kas pazīstamas kā Bērnu seksuālas vardarbības materiālu (The Child Sexual Abuse Material Regulation) vai Tērzēšanas kontroles (Chat Control) regula. Kas slēpjas aiz šiem nosaukumiem, un kādēļ šis komisijas rosinājums raisījis tik lielas diskusijas?
Pēdējo nedēļu laikā savu ārpolitisko aktivitāšu un lielvaru intereses dēļ uzmanības centrā ir nonākušas bijušās PSRS Centrālāzijas jeb Vidusāzijas reģiona valstis un pirmkārt jau pati labklājīgākā no tām – Kazahstāna.
Par tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta, iespēju izmantošanu tautsaimniecības attīstības sekmēšanai ar biznesa tehnoloģiju platformas BiSMART vadītāju Juri Kabakovu sarunājas Andis Sedlenieks.
Iepriekšējā nedēļā plašu ažiotāžu izraisīja Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna tikšanās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu Baltajā namā. Par tās rezultātu kļuva Ungārijas būtībā izslēgšana no virknes ASV sankciju.
Neraugoties uz aizvien pieaugošo spriedzi – ievērojamu ASV spēku koncentrēšanu pie Venecuēlas krastiem un ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumiem, ka šīs valsts līdera Nikolasa Maduro «dienas ir skaitītas» –, galīgais lēmums par iespējamās militārās vai slepenās operācijas sākšanu šajā valstī nav pieņemts. Kādi ir iespējamie attīstības scenāriji Venecuēlā?
Amerikas Savienotajās Valstīs ar demokrātu panākumiem noslēgusies pirmā pēc pagājušajā gadā notikušajām ASV prezidenta vēlēšanām vispārējā vēlēšanu diena (vietējās un pavalstu vēlēšanas daļā pavalstu), kuras rezultātus par iespaidīgu savu panākumu pasteigusies nodēvēt Demokrātiskā partija.
Nedēļas sākumā kļuva zināms,
ka trīs Čehijas labējās partijas
ir vienojušās par nākamās
valdošās koalīcijas izveidi,
kuras priekšgalā atradīsies
valsts premjerministra amatu
savulaik jau ieņēmušais miljardieris Andrejs
Babišs.
Eiropas valstu līderi tā arī nespēj pieņemt lēmumu par kopš 2022. gada iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu kā segumu tā saucamajam reparāciju kredītam Ukrainai – 140 miljardiem eiro. Juridisku neskaidrību un atsevišķu dalībvalstu iebildumu dēļ lēmumu pieņemšana atlikta līdz nākamajam samitam decembrī. Kādēļ tik grūti pieņemt šo Ukrainai ļoti svarīgo lēmumu, un kādas ir iespējas, ka vienošanos tomēr panāks decembra samitā?
Par trešdien Nīderlandē notikušo valsts parlamenta pirmstermiņa vēlēšanu faktisko uzvarētāju kļuvusi nosacīti sistēmiskā liberālā partija Demokrāti 66 (D66, skaitlis partijas nosaukumā norāda uz tās dibināšanas gadu).
Iepriekšējās nedēļas beigās Dienvidamerikas otrajā nozīmīgākajā valstī Argentīnā tika aizvadītas vienlaikus interesantas un nozīmīgas starpvēlēšanas, kuru rezultātu tostarp var uzskatīt par ASV prezidenta Donalda Trampa panākumu.
Nule notikušais noziegums slavenākajā Francijas muzejā liek uzdot jautājumus, kā iespējamas tik vērienīgas laupīšanas, kas tajās varētu būt vainīgs, un kādus vēl dārgumus iepriekš līdzīgā ceļā nācies zaudēt muzejiem?
Iepriekšējās nedēļas nogalē bez īpašas starptautiskās ievērības tika atstāts tāds notikums kā starptautiski neatzītās Ziemeļkipras Turku Republikas prezidenta vēlēšanas.
Vakar Japānā darbu sāka jaunā valsts valdība, kuras priekšgalā pirmoreiz Japānas vēsturē ir sieviete – valsts galvenā politiskā spēka – Liberāldemokrātiskās partijas (LDP) – labējā spārna līdere Sanae Takaiči.
Kas ir šā gada Nobela Miera prēmijas laureāte Marija Korina Mačado, kādēļ balvu iepriekš saņēmuši tik daudzi pasaules mēroga politiskie līderi, un kamdēļ tā tik svarīga bija Donaldam Trampam?
Kamēr pasaules uzmanība bija pievērsta pamiera noslēgšanai Tuvajos Austrumos, varas maiņu piedzīvoja Āfrikas valsts Madagaskara – no tās bija spiests bēgt prezidents Andrī Radzualīns, bet varu pārņēma militārpersonas.
Kādi šķēršļi var liegt Čehijas parlamenta vēlēšanās uzvarējušajam Andrejam Babišam kļūt par premjeru, un ko Čehijai un Eiropai sola iespēja, ja viņš šajā augstajā krēslā tomēr sēdīsies?
Latvijas vadošais starptautisko tiesību jurists Mārtiņš Paparinskis par lielo un mazo valstu iespējām izmantot savas tiesības un vai kādreiz varēs ko piedzīt no Krievijas.
Eiropas Parlamentā (EP) šodien ir
gaidāmi nu jau divi kārtējie
balsojumi par neuzticības izteikšanu Eiropas Komisijas (EK)
priekšsēdētājai Urzulai fon der
Leienai, kurus ir rosinājuši
labējie Patrioti un Kreiso grupa.
Nedēļas sākumā, tikai pusi diennakts pēc tam, kad kļuva zināms Francijas jaunās valdības sastāvs, par atkāpšanos no amata paziņoja šīs valsts premjerministrs Sebastjēns Lekornī.
Par mākslīgā intelekta ietekmi šodien un nākotnē, tostarp uzņēmējdarbības procesu efektivizēšanā, Andis Sedlenieks sarunājas ar kompānijas SAP inovāciju evaņģēlistu Timo Eliotu .
Amerikas Savienoto Valstu republikāņiem un demokrātiem nespējot panākt Kongresā pēdējā brīža vienošanos par turpmāko valsts budžetu, šā gada 1. oktobrī ASV tika apturēts valdības iestāžu darbs
Pagājušajā nedēļā pēc gandrīz desmit gadus ilgām sarunām tika panākta savstarpēja vienošanās par Eiropas Savienības (ES) un
Indonēzijas brīvās tirdzniecības nosacījumiem, par kuru tiek gaidīts, ka spēkā tā stāsies 2027. gadā.
ASV labi pazīstamā aktīvista Čārlija Kērka slepkavība un pēcākā ASV prezidenta Donalda Trampa rīcība, panākot populāra politiskā komēdijšova vadītāja atlaišanu, rada jautājumus un vienlaikus iezīmē Savienoto Valstu iekšpolitiskās cīņas lauku.
Eiropas Futbola asociāciju savienība (UEFA) nesen pieņēma nenoliedzami taisnīgu lēmumu oficiāli atzīt par 1976. gada UEFA Eiropas čempionātā uzvarējušās Čehoslovākijas valstsvienības pēcteci arī Slovākiju.
Nesenie masu nemieri Nepālā,
kas noslēdzās ar iepriekšējās
varas krišanu, kā arī vērienīgas, gan pie varas maiņas
nenovedušas protesta akcijas
tādās valstīs kā Indonēzija,
Austrumtimora un Filipīnas liek atskatīties
uz gadu seniem līdzīgiem notikumiem
Bangladešā.
Nule piedzīvotā vairāku desmitu Krievijas militāro dronu ielidošana Polijas gaisa telpā izraisījusi plašu starptautisku rezonansi, tostarp ar jaunu sparu liekot uzliesmot diskusijām, kādas darbības šajā gadījumā paredz vai neparedz līgums par Ziemeļatlantijas aliansi. Vēl svarīgāk, ka ASV rezervētās nostājas pret šo incidentu dēļ tikpat sparīgi atjaunojušās diskusijas par visas alianses nākotnes perspektīvām
Nedēļas vidū par nozīmīgu notikumu Tuvajos Austrumos kļuva savstarpējās aizsardzības pakta (mutual defence pact) parakstīšana starp Saūda Arābiju un Pakistānu. Pie kam, lai arī visas ietekmīgās un bagātākās Persijas līča «naftas monarhijas» un kodolvalsts Pakistānas vienošanās nianses netiek izpaustas (šādu līgumu gadījumos tā ir pieņemta prakse), publiski pieejamā informācija un abu pušu amatpersonu izteikumi liecina, ka ir noslēgta būtībā pilnvērtīga militārā alianse, kas paredz arī militāras palīdzības sniegšanu otrai pusei, ja pret to tiek vērsta agresija.
Iepriekšējās nedēļas nogalē ne tikai Vācijā, bet arī daudzviet citur pasaulē tika
saspringti sekots līdzi šķietami ne īpaši
nozīmīgajām Ziemeļreinas-Vestfālenes
federālās zemes vietējām (pašvaldību)
vēlēšanām vai, konkrētāk, tam, kādu
vēlētāju atbalstu saņems nacionālkonservatīvā Alternatīva Vācijai (AfD).
