Vēl dažus gadus pēc Krimas aneksijas šo starptautisko tiesību par noderīgu valstij uzskatīja vairākums Krievijas iedzīvotāju, bet šopavasar tā domā mazāk nekā puse. Līdzīgi ir noticis ar Putina popularitātes reitingu, kas pēc aneksijas "uzšāvās kosmosā". Šis Kremļa ārpolitiskais manevrs nav nācis par labu arī Krievijas ekonomikas izaugsmei, kam traucē rietumvalstu noteiktās sankcijas. Milzīgi budžeta līdzekļi ir iztērēti Krimas uzturēšanai.
2014. gada 18. martā Putins Krievijas iedzīvotājiem paziņoja, ka Krima ir "atgriezusies mājās". Divas dienas iepriekš pussalā, ko Krievijas karaspēks bez īpašas pretestības okupēja dažas nedēļas agrāk, bija noticis tā dēvētais referendums, kurā vairākums nobalsojušo atbalstīja Krimas neatkarību no Ukrainas un pievienošanu Krievijai. Balsojuma rezultātus nav atzinusi ne Ukraina, ne rietumvalstis un pat ne Krievijas tuvākie sabiedrotie.
Tiek lēsts, ka piecos gados Krievija Krimas uzturēšanā iztērējusi vismaz 22 miljardus dolāru (19,4 miljardi eiro). Redzamākais investīciju rezultāts ir tilts, kas pār Kerčas šaurumu savieno Krimu ar Krieviju. Taču ekonomisti norāda, ka pussala ir pārlieku atkarīga no Krievijas, jo 69% tās budžeta veido piešprices no Maskavas. Bez šīs naudas Krima sevi nespētu uzturēt, apgalvo Maskavas Valsts universitātes profesore Nataļja Zubareviča.
Krievijas ekonomiku ievērojami iedragājušas ASV un Eiropas Savienības noteiktās sankcijas pēc Krimas aneksijas. Bloomberg Economics analītiķi lēš, ka to ietekmē kopš 2014. gada Krievijas iekšzemes kopprodukts samazinājies par 6%.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 19. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
hmmm
Irlielāmērāticams>hmm
Neslāvs