Viņa norādīja, ka Ķīnai tas ir izdevīgi, ņemot vērā neseno ASV Kongresa delegācijas un ASV Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi vizīti Taivānā. Bērziņa-Čerenkova uzsvēra, ka Ķīnai ir būtiski parādīt, ka tā nav viena un ka tai ir līdzīgi domājošas valstis. Tāpat, ekspertes ieskatā, vajadzētu paturēt prātā, ar kādu atbalstu Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzstājās savas vizītes laikā Taivānā.
Bērziņa-Čerenkova atzīmēja, ka šajos manevros drīzāk simboliski, bet tomēr piedalās arī Indija. Ekspertes ieskatā, Indijas ārpolitiskā prioritāte ir parādīt, ka tai ir pastāvīga militārā un drošības politika. Tas Indijai ir svarīgāk, nekā būt vienās mācības ar Ķīnu.
"Domāju, ka Indijai ir arī svarīgi nepalikt malā, jo galu galā, ja Ķīna ar Krieviju un citām līdzīgi domājošām nācijām militāri trenējas, tad arī Indijas interesēs ir piedalīties, skatīties, kas notiek, nevis palikt malā un neko nezināt," sacīja RSU Ķīnas studiju centra vadītāja.
Vienlaikus, kā skaidro eksperte, tas nozīmē, ka Indijas iedzīvotājiem, neskatoties uz milzīgajām negācijām par Ķīnu dažādu neatrisinātu konfliktu kontekstā, ir vieglāk "pārdod" šo dalību, proti, Indijai ir sava ārpolitika, drošības politika, un tā neklausās, ko diktē ASV.
"Redzēsim, kādās tieši operācijās valstis piedalīsies, jo arī tas ir svarīgi. Protams, kaut kādā mērā tā ir Krievijas simboliska "pretrietumu" uzvara, norādot, ka Krievija spēj apvienot šādu valstu skaitu militārajiem treniņiem," sacīja Bērziņa-Čerenkova.
Jautāta, vai Ķīnas dalība manevros ar Krieviju liecina par to, ka Ķīna ir izvēlējusies savu pusi arī kara jautājumā, RSU Ķīnas studiju centra vadītāja sacīja, ka nevajadzētu steigties tik tālu. Galvenās Ķīnas intereses ir parādīt ASV, ka tā ir spēcīga un ka tā ir nemierā, ka Taivānu apmeklēja ASV amatpersonas. Ekspertes ieskatā, mācības kalpos šiem mērķiem.
Viņa atzīmēja, ka tieši tāpēc ķīnieši Krievijas retoriku Ukrainā atbalsta, jo tas ir stāsts par "slikto" NATO un ASV, kas paplašina savas teritorijas Eiropā un rada nedrošību, tādā veidā izraisot karu. Bērziņa-Čerenkova minēja, ka ķīnieši nav aizmirsuši arī par vēlmi iesaistīties Ukrainas rekonstrukcijā.
RSU Ķīnas studiju centra vadītāja akcentēja, ka viņa nevilktu šeit paralēles, bet nepieciešams vērīgi sekot līdzi, jo pagaidām nav zināms, ko tieši šajās militārajās mācībās darīs Ķīna, kur tā trenēsies un kādas operācijas izmēģinās.
"Manuprāt, šis ir "antiASV" žests, nevis solījums, ka Ķīna palīdzēs Krievijai tās karā Ukrainā. Ķīnai ir daudz iemeslu neatbalstīt Krievijas rīcību Ukrainā. Vienlaikus, Ķīna ir ieinteresēta, lai karš ātrāk beigtos un beigtos ne tā, kā to vēlamies mēs. Ja karš beigsies, situācija stabilizēsies. Nedomāsim, ka Ķīnieši atbalsta Ukrainas cīņu," pauda eksperte.
Viņa aicināja neaizmirst vēl vienu faktoru - ir jābūt spēcīgai kalkulācijai, kāpēc Ķīnai iesaistīties Krievijas karā ar Ukrainu. No Ķīnas viedokļa, tam ir ļoti daudz mīnusu. Turklāt Ķīna ļoti cenšas distancēt savu dalību no kara.
Eksperte pieļāva, ka Krievija ar šīm mācībām mēģinās izplatīt ziņas, ka Ķīna un visas valstis, kas piekritušas piedalīties manevros, atbalsta Krieviju - kamēr Krievija karo Ukrainā, ir vesela virkne ar valstīm, kuras ir gatavas tajā pašā laikā, citā vietā veikt ar Krieviju militāru apmācību manevrus.
"Krievija to pasniegs kā zināmu atbalstu, bet, manuprāt, šeit ir viens iztrūkstošs elements - patlaban Ķīnas interesēs nav karot pret Ukrainu ar Krieviju. Ķīna domā tikai par savām interesēm. Ja tās ar Krieviju sakrīt, Ķīna labprāt piedalās, ja nesakrīt - Ķīna, savuprāt, prātīgi pastāv malā un paklusē," sacīja Bērziņa-Čerenkova.
LETA jau rakstīja, ka Ķīnas karavīri dosies uz Krieviju, lai piedalītos vairāku valstu kopīgajos manevros "Vostok", kuros līdzās Krievijai piedalīsies arī Indijas, Baltkrievijas, Mongolijas, Tadžikistānas un citu valstu karavīri, trešdien pavēstīja Ķīnas Aizsardzības ministrija.
Ķīnas dalība manevros "nav saistīta ar pašreizējo starptautisko un reģionālo situāciju", teikts ministrijas paziņojumā.
Maskava pagājušajā mēnesī paziņoja, ka rīkos manevrus "Vostok" no 30.augusta līdz 5.septembrim, neraugoties uz Krievijas pret Ukrainu izvērsto pilna mēroga karu, kas Maskavai izmaksā stipri dārgi.
Pēdējie šādi manevri notika 2018.gadā, un tā bija pirmā reize, kad tajos piedalījās Ķīna.
Aizsardzības ministrija Pekinā skaidroja, ka Ķīnas dalība manevros notiek ikgadējā līguma par divpusējo sadarbību ietvaros.
Neilgi pirms Krievijas 24.februāra iebrukuma Ukrainā Pekina un Maskava paziņoja par neierobežotu partnerību, tiesa gan, ASV amatpersonas norāda, ka nav konstatēs, ka Ķīna apietu Rietumu sankcijas vai piegādātu Krievijai ieročus.
Krievijas Austrumu kara apgabalā ietilpst daļa Sibīrijas, un tā galvenā mītne atrodas Habarovskā, netālu no robežas ar Ķīnu.