Eiropas Komisijas (EK) un dalībvalstu ierosinājumos norādīts, ka "pastāv divi iespējami līdzekļi, lai palielinātu ekonomisko spiedienu un liktu Krievijai pārtraukt vardarbību".
Šajos ierosinājumos teikts, ka ES var saasināt pašreizējās sankcijas vai paplašināt tās, aptverot jaunus ekonomikas sektorus. ES gan ierosina pirmo iespēju, jo to iespējams realizēt krietni ātrāk un tā palielinās pašreizējo pasākumu efektivitāti.
ES sagatavotajā dokumentā ierosināts, ka bloka dalībvalstīm vajadzētu paplašināt pašreizējo aizliegumu obligāciju iegādei no lielām Krievijas valstij piederošām bankām uz aizliegumu saņemt aizdevumus.
Finanšu pasākumi varētu tikt saistīti ar jau esošu ES aizliegumu ieroču un naftas ieguves tehnoloģiju eksportam. Dokumentā teikts, ka Krievijas valstij piederošajiem aizsardzības un naftas ieguves uzņēmumiem nedrīkst ļaut nodrošināt parādsaistību finansēšanu ar obligācijām, akcijām un sindicētajiem aizdevumiem.
Ierosināts arī embargo militārajām un civilajām precēm, kas šobrīd attiecas vien uz Krievijas militārpersonām, paplašināt, lai iekļautu arī civilpersonas.
Tāpat ES uzņēmumiem vajadzētu pārtraukt nodrošināt pakalpojumus Krievijas naftas kompānijām tādās jomās kā seismiskie pakalpojumi, urbšana, urbumu pārbaude, Arktiskās naftas ieguve un slānekļa naftas projekti Krievijā.
ES ierosina paplašināt melnajā sarakstā iekļauto personu un uzņēmumu skaitu, kas iesaistīti konfliktā Donbasā, taču konkrēti vārdi šobrīd netiek minēti.
Starp ierosinājumiem ir arī aicinājums ES dalībvalstīm un G7 sabiedrotajām valstīm apsvērt koordinētu rīcību, lai liegtu Krievijai piedalīties augsta līmeņa starptautiskajos kultūras, ekonomikas vai sporta pasākumos.
ES dalībvalstu līderi pagājušās nedēļas nogales samitā uzdeva ES institūcijām izstrādāt sankciju plānus, kas tiks pieņemti piektdien, ja Krievija nemainīs savu pašreizējo nostāju.