Politiķe norādīja, ka politiķu un iedzīvotāju uzdevums ir pieprasīt nekavējošu Savčenko atbrīvošanu. Viņa arī atgādināja, ka Krievija Ukrainas pilsoni pretlikumīgi aizveda uz Krieviju, lai arī tai nebija tiesību to darīt.
Kalniete, vēršoties pie kolēģiem, sacīja, ka Krievijai jāuzņemas pilna atbildība par Savčenko veselības stāvokli un viņa arī pieprasīja, lai Ukrainas piloti aprūpētu Ukrainas ārsti. "Viņas atbrīvošanai jākļūst par priekšnosacījumu attiecību uzlabošanai starp Eiropas Savienību un Krieviju," izteicās Kalniete.
Krievijas tiesas lēmumu stingri nosodījis arī Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kā arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība).
Savukārt Ārlietu ministrija medijiem izplatītajā paziņojumā norādījusi, ka tā nosoda Savčenko notiesāšanu nelikumīgā tiesas procesā, kas balstīta uz nepamatotām apsūdzībām par divu Krievijas žurnālistu slepkavību. Ministrija aicina Krieviju nekavējoties atbrīvot Savčenko, ievērojot tās starptautiskās saistības, tostarp Minskas vienošanās īstenošanas pasākumu kopumu.
Tāpat tā atgādina, ka Savčenko tika nolaupīta, nelikumīgi pārvietota pār starptautiski atzītām robežām un ilgstoši prettiesiski turēta apcietinājumā.
Jau vēstīts, ka Krievijas tiesa otrdien nolēmusi, ka nolaupītā Ukrainas kara aviācijas pilote Savčenko ir vainīga viņai izvirzītajās apsūdzībās par krievu žurnālistu slepkavību, un piesprieda viņai 22 gadu cietumsodu.
Savčenko piespriesta reāla brīvības atņemšana vispārējā režīma kolonijā. Tiesa paziņoja, ka Savčenko alibi tiesas procesa laikā nav ticis pierādīts.
Savčenko advokāts Marks Feigins žurnālistiem iepriekš paziņoja, ka viņa kliente tiesas spriedumu nepārsūdzēs.
"Tas ir viņas lēmums. Viņa uzskata, ka atteikšanās pārsūdzēt paātrinās sarunu procesu par viņas atgriešanu Ukrainā," norādīja Feigins.
Krievijas apbruņotie promaskaviskie kaujinieki sagūstīja Savčenko 2014.gada 17.jūnijā brīdī, kad viņa netālu no Luhanskas palīdzējusi no kaujas lauka aiznest ievainotos karavīrus, skaidro viņas advokāti. Drīz pēc tam kaujinieki aizveduši Savčenko no Ukrainas uz Krieviju, kur nodevuši varasiestādēm.
Sākumā viņa tika apsūdzēta līdzdalībā divu Krievijas žurnālistu nāvē Ukrainas Luhanskas reģionā. Vēlāk apsūdzība tika pārkvalificēta uz smagāku - Savčenko tika tieši apsūdzēta žurnālistu nogalināšanā.
Savčenko savu vainu noliedz, un decembra beigās viņas advokāti iepazīstināja ar dokumentiem, kas liecina, ka brīdī, kad žurnālisti iekļuva mīnmetēju ugunī, Savčenko jau atradās promaskavisko kaujinieku gūstā, kas viņu vēlāk aizveda uz Krieviju.
Gan Ukraina, gan rietumvalstis aicinājušas Maskavu Savčenko atbrīvot, taču Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka viņš nevarot iejaukties tiesas darbā.
"Ir pretīgi nosūtīt Nadiju Savčenko uz cietumu pēc šādas trūkumiem pilnas, dziļi politizētas tiesas," pirmdien paziņoja starptautiskā tiesību aizstāvju organizācija "Amnesty International".
Organizācijas Eiropas un Centrālāzijas programmas direktors Džons Dalhuizens norādīja, ka Krievijas tiesnesis pārraudzījis "apšaubāmu procedūru un lēmumu litāniju", kas nozīmē, ka Savčenko vispār nebija nekādu cerību pierādīt savu nevainību.
Viņš uzsvēra, ka vienīgā iespēja panākt taisnīgumu Savčenko un žurnālistiem, kuru slepkavībā viņa tiek apsūdzēta, ir lietas iztiesāšana no jauna pēc pilnīgas un objektīvas izmeklēšanas un bez jebkādas politiskas iejaukšanās, un saskaņā ar starptautiskajiem taisnas tiesas standartiem.