Kā norādīja laikraksts Beijing Times, projekts izmaksātu vairāk nekā 230 miljardus dolāru (180 miljardus eiro) un tā kopējais garums būtu vairāk nekā 7000 kilometru. Tas gandrīz trīs reizes pārsniedz pašreizējo garāko ātrvilciena dzelzceļa līniju, kas savieno Pekinu ar dienvidu pilsētu Guandžou.
Dzelzceļš simbolizētu Maskavas un Pekinas ciešo saikni, kuras pirmsākumi meklējami jau Padomju Savienības laikā. Arī ANO Drošības padomē abas valstis regulāri balso kopā.
Rietumu kritika Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam par notikumiem Ukrainā pēdējā laikā vēl vairāk nostiprinājusi abu valstu attiecības.
Šonedēļ Ķīnas premjerministra Li Kecjana vizītes laikā Maskavā abas puses parakstīja nodomu protokolu, kurā Pekina paudusi interesi par ātrvilciena dzelzceļa līnijas izveidi starp Krievijas galvaspilsētu un Kazaņu Tatarstānas reģionā, ziņo Ķīnas centrālā televīzija (CCTV).
CCTV norādīja, ka 803 kilometru garā dzelzceļa līnija būtu pirmais posms ceļā uz Pekinu.
Pašlaik starp abām galvaspilsētām kursē Transsibīrijas ekspresis, kas savieno Maskavu ar Vladivostoku. Tur jāpārsēžas vilcienā, kas brauc uz dienvidiem caur Mongolijas galvaspilsētu Ulanbatoru.
Tiešie pasažieru vilcieni starp Pekinu un Maskavu tika atklāti 1954.gadā, un vēl joprojām tiek veikti reisi divas reizes nedēļā.
"Jaunais posms saīsinātu ceļojumā pavadīto laiku no pašreizējām sešām dienām līdz divām", vēsta Beijing Times, citējot Ķīnas Dzelzceļa akadēmijas tuneļu un dzelzceļa ekspertu Vangu Mengšū.
Viņš piebildis, ka ar pietiekošiem līdzekļiem dzelzceļa līnija varētu tikt pabeigta, ātrākais, piecu gadu laikā.
Avīze informē, ka viens kilometrs ķīniešu būvēta ātrvilciena dzelzceļa izmaksā 33 miljonus dolāru (28 miljonus eiro).
Ķīnā ir lielākais ātrvilcienu dzelzceļa tīkls pasaulē, kas uzbūvēts pēdējo desmit gadu laikā, izmantojot ārzemju kompāniju tehnoloģijas.
Dzelzceļa reputācija ir pasliktinājusies kopš vilcienu sadursmes 2011.gadā, kad Ķīnas austrumu pilsētā Veņdžou vismaz 40 cilvēku gāja bojā un simtiem tika ievainoti.
Šobrīd Ķīna turpina veicināt tehnoloģiju eksportu un pašlaik būvē ātrvilciena dzelzceļa tīklus Turcijā un Venecuēlā.