Klaipēdas ostas vadība jau agrāk paziņojusi, ka Lukašenko solītā kravu pārvirzīšana pirmām kārtām būtu neizdevīga pašai Baltkrievijai.
Visā caur Klaipēdas ostu transportēto kravu apjomā Baltkrievijas kravu īpatsvars sasniedz gandrīz trešo daļu. Pērn tur kopumā pārkrauts 11,5 miljonu tonnu Baltkrievijā ražota sausā mākslīgā mēslojuma un naftas produktu. Kālija mēslojuma kravu apjomu nākamgad paredzēts palielināt. Ostas direkcijas mārketinga un pārvaldes direktors Artūrs Drungils gan pieļāvis iespēju, ka Lukašenko varētu izšķirties par Lietuvai nelabvēlīgu risinājumu, tomēr norādījis, ka pagaidām nav vērojamas nekādas pazīmes, kas liecinātu par tāda nevēlama scenārija īstenošanos.
"Baltkrievijas līderis cenšas savus dienestus pamudināt meklēt alternatīvas un vienlaikus izdarīt zināmu spiedienu uz pakalpojumu sniedzējiem. Biznesā tā ir ierasta prakse - ja iet labi, vienmēr meklēt, vai nevar vēl labāk," viņš piebildis. "Protams, baltkrievu kravu zaudēšana mums būtu sāpīgs trieciens, bet gribu atgādināt, ka kālija mēslojuma līdz 2007.gadam mums vispār bija ļoti maz, lauvas tiesu pārkrāva Ventspils osta. Ja izdzīvojām toreiz, tad izdzīvotu arī tagad," viņš spriedis.
Pagaidām cīņā par Baltkrievijas kravām Klaipēdas ostai veicas labi gan ērtā ģeogrāfiskā stāvokļa, gan relatīvi zemo cenu dēļ. Vēl pagājušajā nedēļā Baltkrievijas vēstnieks Viļņā Vladimirs Dražins apliecināja, ka Minsku apmierina Lietuvas ostas pakalpojumi. "Pašlaik Lietuvas valdība šai jautājumā strādā efektīvi un piedāvā mums kvalitatīvus pakalpojumus un apmierinošas cenas. Tomēr, ja situācija mainīsies un citas valstis piedāvās izdevīgākus nosacījumus, Lietuvas puse var zaudēt. Jāteic, mēs ļoti vērīgi reaģējam uz norisēm kravu pārvadājumu tirgū," viņš izteicās preses konferencē Lietuvas galvaspilsētā.
Klaipēdas osta savas pašreizējās pozīcijas nav noskaņota atdot. Ostas direkcija vien investē 129 miljonus litu (26 miljonus latu) ostas vēsturē vērienīgākajos kuģu kanāla padziļināšanas darbos, ko iecerēts pabeigt nākamvasar. "Ostas padziļināšanu daļēji veicam arī baltkrievu kravu dēļ - lai to transportēšana kļūtu vēl lētāka. Galvenie baltkrievu minerālmēslu pārkrāvēji - sauskravu terminālis Biriu kroviniu terminalas un KLASCO - ceļ jaunas noliktavas, lai uzlabotu apstākļus Baltkrievijas partneriem," stāstījis Drungils.
Caur Lietuvu vedamās Baltkrievijas kravas baro visu transporta nozari. Ja šīs kravas turpmāk ceļotu caur Krievijas ostām, Lietuvas zaudējumi pārsniegtu 300 miljonus litu (61,2 miljonus latu) gadā. Lielāko ieņēmumu daļu gūst dzelzceļa kompānija Lietuvos geležinkeliai, kā arī ostas kravas uzņēmumi un citas pārvadājumu kompānijas. Gada laikā pa Lietuvas dzelzceļiem tie pārvesti seši miljoni tonnu kālija mēslojuma, miljons tonnu slāpekļa mēslojuma un divi miljoni tonnu naftas produktu.
Kā ziņots, Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko tikko atkal brīdinājis, ka viņa valsts varētu pārorientēt daļu eksporta kravu plūsmas no Baltijas valstīm uz Krievijas ostām. Pēc viņa vērtējuma, trešā daļa Lietuvas un Latvijas budžeta tiek piepildīta uz Baltkrievijas rēķina. "Caur jūsu ostām mēs vedam kravas 60 miljonu tonnu apmērā. Kā jūs varat balsot par sankcijām pret Baltkrieviju?" vaicājis Baltkrievijas līderis. "Nesaprotu, kāpēc jums ar mums karot. Jums nevajadzētu dancot pēc Briseles stabules". Pēc viņa sacītā, Baltkrievija plāno caur Krievijas ostām pārorientēt aptuveni 20 miljonus tonnu kravu plūsmas.
Lukašenko jau iepriekš izteicies, ka ar Krievijas pusi vienojies par kravu eksportu caur Krievijas ostām un šis jautājums esot apspriests arī ar prezidentu Vladimiru Putinu, kas nešaubīgi atbalstījis šo iniciatīvu.
Novembrī Baltkrievijas prezidents paziņoja, ka jāvienojas ar Baltkrievijas un Krievijas dzelzceļa pārvadātājiem un pēc iespējas ātrāk jāīsteno šīs vienošanās. Tomēr, kā tobrīd atzīmēja interneta izdevums Hartija 97, šo grandiozo vienošanos ceļā vienmēr stāv neliela, taču nepārvarama barjera, proti, nesaskaņas par tarifiem.
"Ja mums izdosies panākt godīgus tarifus jeb, kā mēs apspriedām ar Baltkrievijas valdību, kaut vai iziet uz nulles tarifu salīdzinājumā ar Baltijas valstīm, tad gan Ļeņingradas apgabala, gan Krievijas un Baltkrievijas ekonomika no tā iegūs. Caur mūsu ostām mēs esam gatavi pārkraut arī tehniku, minerālmēslus, naftas produktus un citas kravas. Taču es atkārtošu, ka mums jāpieliek pūliņi, lai panāktu godīgus tarifus," pēc tikšanās ar Lukašenko toreiz izteicās Ļeņingradas apgabala gubernators Aleksandrs Drozdenko.