Krievijas kompānijas Norņikeļ skaidrojums, ka 29. maijā notikušo dīzeļdegvielas noplūdi no rezervuāra tai piederošā termoelektrostacijā, kuras rezultātā tika piesārņota upe un ezers Noriļskas pilsētas tuvumā, visticamāk, izraisījusi rezervuāra balstu izkustēšanās pēc augsnes atkušanas mūžīgā sasaluma zonā, akcentējis problēmas, ar kurām Krievija saskaras klimata pārmaiņu dēļ.
Vienlaikus ar pozitīvajiem efektiem – sasilšana kausē ledu un atbrīvo kuģošanai ziemeļu piekrasti, atvieglo piekļūšanu derīgo izrakteņu ieguves vietām, ļauj lauksaimniekiem audzēt kultūraugus – pamatīgas problēmas sāk radīt mūžīgā sasaluma apstākļos celtās būves un infrastruktūras objekti. To pamati lielākoties balstīti uz pāļiem, kuru stabilitāti gadu desmitiem nodrošinājis sasalums, taču tagad sasilšanas dēļ šī stabilitāte ir zudusi.
Turklāt Krievija jau saskaras ar palielinātu oglekļa dioksīda un metāna izdalīšanos, ko vairs neaiztur sasalusī zemes virskārta. Bīstamību sagādā arī slimības izraisošu baktēriju un vīrusu izlaušanās no ledus skavām, kurai jau ir upuri Krievijas iedzīvotāju vidū, vēsta AFP.
Padomju mantojums
Jau pāris dienu pēc tam, kad notika ap 20 tūkstošu tonnu noplūde no tvertnes pie Noriļskas, Norņikeļ vadības pārstāvis Sergejs Djačenko valsts televīzijas kanālam Rossija 24 izteica varbūtību, ka tvertnes balsti, visticamāk, izkustējušies, jo atkususi līdz tam 30 gadu mūžīgajā sasalumā atradusies augsne zem tiem.
Rferl.org raksta, ka Krievijā gandrīz divas trešdaļas teritorijas līdz šim atradusies mūžīgā sasaluma apstākļos. Tas nozīmē, ka augsne pilnībā neatkusa pat īsās, bet karstās arktiskās vasaras laikā. Taču pēdējos gados augsnes atkušana sāk izraisīt tās kustēšanos un pat iekrišanu atsevišķās vietās. Tas apdraud gan naftas produktu uzglabāšanas tvertnes, gan nolietojušos cauruļvadus un rūpnīcas, gan dzīvojamo māju stabilitāti.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 12. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!