FDD paziņoja, ka aizdomās turamo grupu vadījis Krimas tatāru līdera, Ukrainas parlamenta deputāta Mustafas Džemiļeva palīgs Erols Velijevs.
Kopš Krievija 2014.gadā okupēja Krimu, okupācijas varasiestādes īsteno represijas pret Krimas tatāriem, tostarp ir aizliegta Krimas tatāru pārstāvniecības institūcijas Medžlisa darbība. Džemiļevam un Medžlisa priekšsēdētājam Refatam Čubarovam ir aizliegts iebraukt Krievijā, tāpēc viņi nevar ierasties arī Maskavas anektētajā Krimā.
FDD apgalvo, ka Velijeva vadītā grupa rīkojusies pēc Čubarova pavēlēm un ar Ukrainas Drošības dienesta (SBU) atbalstu.
FDD apsūdz šo grupu Krimas galvenā muftija mājas aizdedzināšanā šā gada janvārī. Krievijas telekanālu demonstrētajos kadros divi vīrieši redzami metam ēkai ar Molotova kokteiļiem, un pēc tam seko sprādziens.
Krievija paziņoja, ka aprīlī ir aizturējusi vienu no šiem vīriešiem, kad viņš ieradies Krimā gatavot provokācijas.
Ukrainas Ārlietu ministrija tolaik pieprasīja Krievijai sniegt paskaidrojumus par viņa aizturēšanu un atklāt viņa atrašanās vietu.
Vēl divi Krimas tatāri, tostarp Velijevs izsludināti Krievijā meklēšanā.
Džemiļevs pašreiz atrodas Kanādā.
Krimas tatāri savulaik bija Krimas hanistes pamatiedzīvotāji, taču 18.gadsimtā Krimu anektēja Krievija un piespieda lielu daļu Krimas tatāru pārcelties uz Turciju. 1944.gada 18.maijā aptuveni 200 tūkstošus Krimas tatāru lopu vagonos izsūtīja uz Kazahstānu un Uzbekistānu, jo toreizējais padomju diktators Josifs Staļins visus Krimas tatārus pasludināja par tautas ienaidniekiem, apsūdzot viņus sadarbībā ar nacistiskās Vācijas okupācijas varu.
Krimas tatārus oficiāli reabilitēja 1967.gadā, taču viņiem atļāva atgriezties Krimā tikai 1989.gadā.
Apvienoto Nāciju Organizācija, Eiropas Savienība un ASV ir nosodījušas Krimas tatāru tiesību pārkāpumus kopš Krievijas veiktās Krimas aneksijas.
Krimas tatāri ir apmēram 12% no pussalas iedzīvotājiem. Vairums no viņiem iebilst pret Krimas okupāciju, un tatāru aktīvisti ir piedalījušies ceļu blokādēs un protestos.
Krievija ir jāārstē
:)