Samazinot savu militāro klātbūtni ārvalstīs pēc Padomju Savienības sabrukuma, Krievija 21.gadsimta sākumā slēdza savu izlūkošanas bāzi Kubā un jūras spēku bāzi Vjetnamā.
Aukstā kara laikā abas šīs bāzes kalpoja kā atbalsta punkti Padomju Savienības globālajai militārajai varai.
Tomēr pēdējos gados Maskavas ārpolitika kļuvusi uzstājīgāka, novedot pie attiecību saasināšanās ar ASV un citām valstīm virknē jautājumu, sevišķi par konfliktiem Ukrainā un Sīrijā, kā arī par NATO klātbūtni Austrumeiropā.
Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Nikolajs Pankovs sacīja, ka Aizsardzības ministrija pašreiz no jauna izvērtē pagātnes lēmumus par bāzu slēgšanu, bet sīkāku informāciju atteicās atklāt.
ASV pašreiz cenšas atdzīvināt attiecības ar Kubu, kas Padomju Savienības laikos piedāvāja Krievijai ASV teritorijai tuvāko militāro bāzi.
"Globālā situācija nav statiska, tā plūst, un pēdējie divi gadi ir ienesuši nozīmīgas pārmaiņas starptautiskajā situācijā un drošības jomā," žurnālistiem norādīja Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs.
"Tādēļ tas ir diezgan dabiski, ka valstis novērtē šīs pārmaiņas saskaņā ar to nacionālajām interesēm un sper konkrētus soļus veidos, kādus tās uzskata par pieņemamiem," sacīja Peskovs.
Kamēr tov.asovs nebēg uz kanādu,
No malas
nerezidents