Zoom izvirzījies par līderi video konferenču lietotņu vidū apstākļos, kad uzņēmumi un mācību iestādes karantīnas ierobežojumu dēļ lielā mērā darbību veic attālināti, izmantojot tīmekļa risinājumus.
Krievijas mediji trešdien vēsta, ka Zoom aizliedzis izplatītājiem Krievijā un Neatkarīgo Valstu sadraudzības valstīs pārdot izstrādājumus valdības institūcijām un valsts uzņēmumiem, bažījoties par ASV jaunajām sankcijām Maskavai.
Krievijas parlamenta augšpalātas deputāts Aleksandrs Baškins ziņu aģentūrai RIA Novosti norādīja, ka Maskavai var nākties spert atbildes soļus.
"Krievija nav sankciju atbalstītāja, bet, ja "Zoom" pieņems šādu lēmumu attiecībā uz valdības institūcijām un valsts uzņēmumiem, tad ir iespējams mūsu valstī bloķēt šo pakalpojumu, īstenojot atbildes simetriskus soļus," skaidroja Baškins.
Krievija jau bloķējusi tīmekļa resursu LinkedIn, bet martā sāka bremzēt sociālā tīkla Twitter ātrumu, šādi cenšoties ASV bāzēto platformu piespiest dzēst "nelegālu saturu".
Krievijas prezidents Vladimirs Putins sūdzējies, ka lielie tehnoloģiju uzņēmumi konkurē ar valsts struktūrām, bet varasiestādes uzstādījušas mērķi panākt, ka vietējo uzņēmumu piedāvājums var aizstāt Rietumu platformas.
Krievijas izglītības ministrs Sergejs Kravcovs norādīja, ka Krievijas skolas necietīs potenciālā Zoom aizlieguma dēļ, piebilstot, ka Krievijas jaunā video konferenču sistēma Sferum var to aizstāt.
Krievijas kodolaģentūra Rosatom norādīja, ka arī tai nebūs problēmu, ja Zoom tiks aizliegts.