Krievijas iesniegtajā dokumentā citēts paragrāfs no februārī Minskā parakstītās vienošanās, kurā "paredzētas diskusijas un vienošanās par jautājumiem, kas attiecas uz vietējām vēlēšanām noteiktos Doņeckas un Luhanskas reģionos".
Ar šo priekšlikumu Krievija nākusi klajā pēc tam, kad Ukrainas parlaments atbalstīja divus likumus, kas paredz lielāku autonomiju prokrievisko kaujinieku pārņemtajiem austrumu reģioniem, kuros 11 mēnešus ilgajā karadarbībā gājuši bojā vairāk nekā 6000 cilvēku.
Krievija uzskata, ka Ukrainas pieņemtie likumi neatbilst Minskā parakstītajam līgumam, ar kuru tiek mēģināts izbeigt karu. Tā iebilst arī pret Kijevas prasību, ka pirms autonomijas piešķiršanas prokrievisko kaujinieku kontrolētajiem reģioniem tajos jānotiek vēlēšanām saskaņā ar Ukrainas likumiem.
Rezolūcijā Kijeva aicināta "nekavējoties sākt konsultācijas ar attiecīgo reģionu pārstāvjiem".
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs iepriekš paziņoja, ka Ukrainas Augstākās radas atbalstītie likumi "pamatā pārraksta vienošanās vai, vienkāršāk izskatoties, rupji tās pārkāpj".
"Kijeva meklē iespēju aizvietot visas ievēlētās amatpersonas ar citām," uzskata Krievijas ārlietu ministrs.
Savukārt Ukraina uzstāj, ka likumi nepārkāpj Minskas vienošanos.
Krievijas priekšlikumam ir maz cerību uz atbalstu, ņemot vērā saspringtās attiecības ar Rietumu pārstāvjiem padomē.
Lietuvas vēstniece ANO Raimonda Murmokaite norādījusi, ka viņu pārsteidzis šis teksts, kuru viņa nodēvēja par ļoti "vienpusēju". "Nelegālie kaujinieki ilgi ignorējuši Minskas vienošanās. Ukraina joprojām ir vienīgā puse, kas cenšas ieviest Minskas vienošanās," sacījusi Murmokaite.
Ukrainas prezidents Petro Porošenko pagājušo piektdien intervijā telekanālam 1+1 norādīja, ka Donbasā jaunas vēlēšanas tiks sarīkotas tad, kad to norise atbildīs Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas prasībām.
"Mēs darām visu iespējamo, lai atjaunotu Ukrainas suverenitāti, lai atjaunotu Ukrainas varasiestāžu darbību šajās teritorijās," atzina prezidents.
Vēlēšanām Donbasā ir "jābūt brīvām, tām ir jābūt demokrātiskām, visi ārvalstu bruņotie formējumi ir jāizved no šīm teritorijām".
"Tur ir jāatjauno Ukrainas televīzijas un radio translācija, tur ir jāatjauno politisko partiju darbība, tur ir jānodrošina pilnvērtīga aģitācijas kampaņa, tur ir jānodrošina ārvalstu novērotāju darbība, un kā rezultāts tam būs tas, ka Ukrainas valsts vara garantēs atsevišķas vietējās pašpārvaldes pilnvaras," paskaidroja Porošenko.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Kā janvāra beigās ANO Drošības padomes sēdē apliecināja Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Sergejevs, Ukrainas austrumos atrodas 12 000 Krievijas karavīru.
Ukrainas, Francijas, Vācijas un Krievijas līderi 12.februārī sarunās Minskā vienojās par karaspēka un smagās tehnikas atvilkšanu, kā arī par uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos, sākot no 14.februāra pusnakts.
Ignorējot pamiera vienošanos, Krievijas algotņi un karavīri uzbruka stratēģiski svarīgajai Debaļcevei, bet šobrīd Krievijas bruņotie spēki tiek koncentrēti pie Mariupoles.