Kā ziņots, Ukrainas armijas ģenerālštābs trešdien pavēstīja, ka plkst.4 no rīta pie Doņeckas Maskavas atbalstītās teroristu bandas, kuras komandējot Krievijas bruņoto spēku kadru virsnieki, uzsāka "liela mēroga uzbrukumu" Ukrainas armijas pozīcijām Marjinkā un Krasnohorivkā, kurā bija iesaistīti vairāk nekā desmit tanku un tūkstotis kaujinieku.Uzbrukumu atbalstījušas arī pašgājējas haubices."Citos virzienos uzbrukumu mūsu pozīcijām arī atbalsta ar to lielgabalu un smago mīnmetēju uguni, kuri starp citu saskaņā ar Minskas vienošanos bija jāatvelk 25 un vairāk kilometru attālumā no saskares līnijas," teikts ģenerālštāba paziņojumā.Lai izvairītos no lieliem zaudējumiem Ukrainas armijas vienību rindās, ģenerālštābs atļāvis no aizmugures tuvāk frontes līnijai pievest artilēriju un atļāvis to izmantot pie Marjinkas un Krasnohorivkas.Šobrīd situācija kauju rajonā ir stabilizējusies, paziņojis Ukrainas pretterorisma operācijas štāba preses dienests.Kaujās pie Marjinkas iznīcinātas četras Krievijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) īpašo uzdevumu vienību militārpersonas un desmit kaujinieki, savukārt paziņojis Ukrainas Drošības dienesta vadītāja padomnieks Markijans Lubkivskis.Kaujās pie Marjinkas vēl vairāk nekā 80 teroristi ievainoti, savā Facebook lapā vēsta Lubkivskis.Tikmēr Krievijas parlamenta augšpalātas - Federācijas Padomes - priekšsēdētāja Valentīna Matvijenko trešdien brīdinājusi, ka varētu tikt sasaukta ārkārtas sēde."Es neizslēdzu iespēju, ka radīsies vajadzība noturēt Krievijas Federācijas Padomes papildu ārkārtas sēdi, tāpēc lūdzu jūs tālu nedoties un būt sazināmiem," uzrunājot senatorus, sacīja Matvijenko. "Ja tāds lēmums tiks pieņemts, mēs jūs savlaicīgi informēsim."Saskaņā ar konstitūciju Krievijas prezidents var lūgt parlamenta augšpalātai pilnvarojumu izmantot karaspēku ārvalstīs.2014.gada 1.martā Federācijas padome deva Vladimiram Putinam atļauju ievest karaspēku Ukrainā, kam sekoja Krimas okupācija un aneksija.Tā bija pēdējā reize, kad tika sasaukta Federācijas padomes ārkārtas sēde.Pagājušā gada jūnijā šis pilnvarojums tika atsaukts.Karadarbības uzliesmojums radījis satraukumu, ka Krievijas parlamenta augšpalātas iespējamā ārkārtas sēde varētu būt saistīta ar situācijas saasināšanos Ukrainā.
Krievija karadarbības uzliesmojumā Ukrainas austrumos vaino Kijevas "provokatīvo rīcību"
Ukrainas austrumos uzliesmojot karadarbībai, Kremlis trešdien apsūdzējis Kijevu "provokatīvā rīcībā"."Protams, Maskavā vēro un izjūt ārkārtīgu satraukumu par provokatīvajām darbībām no Ukrainas bruņoto spēku puses, kas, cik mēs varam spriest, lielā mērā provocē situāciju," paziņojis Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.