"Ražot mūsdienīgas raķetes vai modernizēt esošās - Krievija ir zaudējusi šādas iespējas. Ja Krievijas aizsardzības rūpniecības kompleksam agrāk bija problēmas, parādi bankām, Krievijas aizsardzības pasūtījuma neizpildīšana 2018. un 2019.gadā, tad tagad pēc tam, kad Rietumi ieviesuši papildu sankcijas tieši pret Krievijas aizsardzības rūpniecības sektoru, tas faktiski zaudē piekļuvi galvenajiem elementiem, kas nepieciešami mūsdienīga bruņojuma modernizācijai un ražošanai," sacīja Musijenko.
Viņš atzīmēja, ka no darījumiem ar Krieviju izvairās pat Āzijas valstis, ar kurām Krievija mēģinājusi nodibināt kontaktus.
"Šodien var teikt, ka Krievija faktiski zaudējusi komplektējošās daļas, izejvielas un nepieciešamos elementus, lai turpinātu tādas programmas kā "Kinžal" un citu līdzīgu hiperskaņas ieroču ražošana. (..) Tāpēc mums tas ir pozitīvs signāls tādā ziņā, ka (..) [Krievijai] kļūst arvien mazāk tehnoloģiju un iespēju ražošanai, lai papildinātu savus arsenālus," sacīja Musijenko.
Krievijas Aizsardzības ministrija 19.martā oficiāli paziņoja, ka ir pielietojusi raķetes "Kinžal", lai iznīcinātu pazemes militāro noliktavu Ukrainas rietumos.
Par to, ka Krievijai ir šādas raķetes, prezidents Vladimirs Putins paziņoja 2018.gadā, nodēvējot tās par "ideālu ieroci". Par jauniem šādu raķešu izmēģinājumiem mācību laikā Kremlis ziņoja februārī, dažas dienas pirms iebrukuma Ukrainā.
Hiperskaņas raķetes lido ar ātrumu, kas vismaz piecas reizes pārsiedz skaņas ātrumu. Atšķirībā no ballistiskajām raķetēm tās pārvietojas pa zemu trajektoriju un lidojumā var mainīt virzienu, tāpēc ir grūti pārtveramas.
Krievijas armija apgalvo, ka ar "Kinžal" ir iespējams trāpīt mērķos vairāk nekā 2000 kilometru attālumā, garantēti pārvarot visas esošās vai izstrādājamās pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmas.