Moldovas prezidents Nikolaje Timofti noraidījis Krievijas priekšlikumu Piedņestrā atvērt konsulātu. Iepriekš Krievijas prezidenta Vladimira Putina pārstāvis bija kritiski izteicies par Kišiņevas enerģētikas politiku un tās centieniem tuvināties Eiropas Savienībai (ES).
Moldova ir nabadzīgākā Eiropas valsts un nonākusi dziļā parādu atkarībā no Maskavas, bet tās ekonomiku lielā mērā pie dzīvības uztur lētais gāzes imports no Krievijas. Taču cerot uz nākotnes iespējamo dalību ES, Kišiņeva izšķīrusies par pievienošanos Eiropas enerģētikas paktam un īstenot enerģētikas tirgus liberalizāciju, tādējādi izsaucot Maskavas neapmierinātību.
Krievijas premjerministra vietnieks Dmitrijs Rogozins, piektdien apmeklējot Moldovu, atkārtoti aicināja to atteikties no tā dēvētās ES trešās enerģētikas paketes, kas ierobežotu Krievijas gāzes giganta Gazprom pretenzijas uz cauruļvadu paturēšanu savā kontrolē. Lai gan Rogozins paziņoja, ka viņam izdevies panākt principiālu vienošanos ar Moldovas valdību par konsulāta atvēršanu Piedņestrā, gandrīz nekavējoties no Timofti puses izskanēja šīs informācijas atsaukums. "Moldova nedos savu piekrišanu Krievijas ģenerālkonsulāta atvēršanai Tiraspolē, kamēr krievu armija netiks izvesta no Piedņestras un Piedņestras problēma netiks atrisināta," žurnālistiem norādīja Timofti.
Kišiņeva bažījas, ka Krievijas konsulāta atvēršana Piedņestrā var kļūt par soli tuvāk separātiskās teritorijas vienpusēji pasludinātās neatkarības atzīšanai no Maskavas puses. Savukārt Krievija cenšas izmantot savas lētās gāzes piegādes, lai atturētu prorietumnieciski noskaņoto Moldovas valdību no tālākas tuvināšanās ES, kas izsauc Maskavas neapmierinātību.