"Pagaidām es nesaskatu nekādu plaša konvencionālā kara starp NATO un Krieviju iespējamību," ziņu aģentūrai BNS Viļņā teica NATO Apvienoto spēku komandcentra Brunsumā komandieris Farina.
Viņš par bīstamu nosauca Krievijas uzvedību Baltijas jūras reģionā un atzina, ka tā "agrāk vai vēlāk var izraisīt incidentus".
NATO nevēlas eskalāciju attiecībās ar Krieviju, piebilda ģenerālis.
"Mēs nevēlamies saasinājumu. Mēs aizsargājamies un savaldām," teica Farina, kurš ir no Itālijas.
Pēdējā mēneša laikā Krievijas iznīcinātāji vairākkārt ir pietuvojušies ASV militārajām lidmašīnām virs Baltijas jūras. ASV karavīri vēlāk atzina, kas nav bijis droši.
Krievijas bumbvedēji arī veica ļoti zemu pārlidojumu ASV eskadras mīnu kuģim "Donald Cook", kurš devās uz Klaipēdas ostu Lietuvā.
Farina ieradās Lietuvā pirms jūlijā Varšavā gaidāmā NATO samita, kurā alianse varētu izlemt izvietot bataljona izmēra vienību katrā no trim Baltijas valstīm. Vācijas armija paziņojusi, ka tās karavīri būs pamats bataljona izveidei Lietuvā.
NATO ģenerālis norādīja, ka tāda apmēra spēki ir "militāri iespējami" Lietuvā un pārējās Baltijas valstīs.
"Mēs darīsim visu, lai nodrošinātu, ka šis mehānisms ir noderīgs NATO mērķu sasniegšanai," viņš uzsvēra.
Farina teica, ka pēc atbilstoša politiskā lēmuma pieņemšanas tādu spēku izvietošana Baltijas valstīs nebūs ilga.
Iespējamība par starptautiska bataljona izvietošanu Baltijas valstīs tiek apspriesta pēc tam, kad par to pērn lūdza Latvijas, Lietuvas un Igaunijas bruņoto spēku komandieri. Bataljonu tradicionāli veido apmēram tūkstoš karavīru.
Krievija uzstāj, ka papildu NATO infrastruktūru savas robežas tuvumā uzskatīs par draudu, uz kuru būs spiesta veikt atbildes pasākumus.
Farina apsveica Baltijas valstu lūgumu Lietuvā un Igaunijā izvietotajām NATO gaisa patruļas lidmašīnām nepieciešamības gadījumā veikt arī aizsardzības funkcijas.
Tas nozīmē, ka sabiedroto iznīcinātāji, kas veic patruļas misiju Baltijas valstu gaisa telpā, krīzes gadījumā var veikt kaujas misijas.
"Pārejai no gaisa patrulēšanas uz aizsardzības misiju ir nepieciešama papildu jauda," teica ģenerālis.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Baltijas valstīm ir jāiegādājas savas sauszemes pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai mazinātu slogu uz sabiedrotajiem reģionālās gaisa telpas drošības garantēšanā. Farina norādīja, ka sabiedrotie pašlaik neplāno tādas sistēmas izvietot Lietuvā.
Pērn visu trīs Baltijas valstu aizsardzības ministri paziņoja par plāniem izvietot kopīgu vidēja rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmu.
Martā Latvijas Bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube BNS teica, ka militārie speciālisti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas jau runā par tādas sistēmas iespējamo atrašanās vietu un tehniskajiem risinājumiem.