Krievija noteiktos laikos spējusi apiet G7 valstu naftas cenu griestus (60 ASV dolāri par barelu pa jūru vestajai naftai), kas tika radīti, lai ierobežotu agresorvalsts ieņēmumus, neizraisot enerģētisko krīzi. Pasaules naftas cenu kritums kopš septembra pazemināja arī Krievijas Urals naftas cenu, tā saruka no vairāk nekā 80 dolāriem par barelu līdz mazāk nekā 60 dolāriem par barelu decembra sākumā. Tomēr šobrīd Urals cena atkal atgriezusies virs cenu griestiem.
Vienlaikus pastāv jautājums par rietumvalstu apņemšanos un vēlmi rūpīgi uzraudzīt cenu griestu un sankciju ievērošanu. Tas varētu ierobežot Krievijas naftas plūsmu, kas savukārt varētu paaugstināt globālās naftas un degvielas cenas benzīntankos.
Aplinkus ceļos
Cenu griestu mērķis ir samazināt Krievijas ieņēmumus, lai tā neturpinātu karu Ukrainā, tomēr sankcijas radījušas arī ienesīgu biznesu naftas tirgotājiem un pārvadājumu uzņēmumiem ēnu zonā. Cenu griestus strukturēja tā, lai G7 valstu uzņēmumi nesniegtu apdrošināšanas un pārvadājumu pakalpojumus, ja Krievijas naftas cena pārsniegtu 60 dolārus par barelu. Turklāt ES noteica sankcijas gandrīz visam naftas importam no Krievijas, kas tai lika pārorientēties uz diviem galvenajiem pircējiem – Ķīnu un Indiju.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 28. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00