Iespējamo ciešāko ekonomisko integrāciju Putins pēc kārtas pārrunāja ar Baltkrievijas, Armēnijas, Kazahstānas, Kirgizstānas un Tadžikistānas līderiem, bet pēc tam viņš piedalījās Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) sanāksmē, kurā tika apspriesta kopīgas gaisa aizsardzības vienības izveide, lai kontrolētu gaisa telpu reģionos, kas atrodas kara plosītās Afganistānas pierobežā.
Rietumu centieni "piespiest citas valstis pieņemt savus standartus var novest pie visnopietnākajām sekām," norādīja Putins. To īpaši spilgti parāda "dramatiskā situācija Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos," piebilda Krievijas līderis.
Trešdien Maskavā tika gaidīts arī Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs, taču otrdien viņš, nesniedzot paskaidrojumus, vizīti atcēla.
Putins, kas PSRS sabrukumu nodēvējis par 20.gadsimta lielāko ģeopolitisko katastrofu, jau sen cenšas atjaunot Maskavas ietekmi pār tās savulaik pārvaldītajām teritorijām, un šobrīd Krievijas vadībā funkcionē divi uz PSRS drupām radīti veidojumi - muitas ūnija, kurā iekļāvusies Baltkrievija un Kazahstāna, kā arī Eirāzijas Ekonomiskā Kopiena, kurai gan visai vājām saitēm piesaistītas septiņas bijušās PSRS valstis.
Arī KDLO, kas, pēc Maskavas ieceres, tika veidota kā pretsvars NATO, ir visai amorfs veidojums, kuru papildus novājinājušas iekšējās pretrunas. Lai gan izveidoti kopējie ātrās reaģēšanas spēki, to skaitliskais sastāvs ir niecīgs un to uzdevumi ir visai neskaidri.
KDLO dalībvalsts sākotnēji bija arī Uzbekistāna, taču 1999.gadā tā organizāciju pameta. 2006.gadā Taškenta gan atgriezās KDLO, taču tikai tādēļ, lai šogad atkal paziņotu par izstāšanos, un trešdienas samitā Uzbekistānas dalība organizācijā oficiāli tika apturēta. KDLO sanāksmei sekoja sarunas par ekonomikas jautājumiem, kurās Armēnija nepiedalījās. Šai sanāksmei vēlāk sekos atsevišķa muitas ūnijas dalībvalstu - Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas - sanāksme.
Putins cer esošos veidojumus līdz 2015.gadam pārveidot Eirāzijas Savienībā, kuras dalībvalstis vienotu daudz ciešākas saites.
Kremlis savus centienus izdzēst pēc PSRS sabrukuma radušās robežas mēģina pasniegt tikai kā dabīgu reakciju uz problēmā, kas pārņēmušas pasaules ekonomiku. "Ņemot vērā pašreizējos satricinājumus un neprognozējamību pasaules ekonomikā (..), vienīgais veids kā izdzīvot ir sekošana integrācijas tendencei," sarunā ar televīzijas ziņu kanālu "Vesti" trešdien izteicās Putina pārstāvis Dmitrijs Peskovs. "Tādējādi procesus, kas iegūst veidolu postpadomju telpā, saukt par sovjetizācijas mēģinājumu ir parādīt gandrīz pilnīgu neizpratni par to, kas notiek."
Peskova izteikumi saprotami kā tieša reakcija uz neseno ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones paziņojumu, ka Putina centieni apvienot bijušās PSRS valstis Eirāzijas savienībā ir "reģiona resovjetizācijas" mēģinājums. "Mēs zinām, kāds ir mērķis, un mēs meklējam veidus, kā to piebremzēt vai novērst," pirms 6.decembra tikšanās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu Dublinā sacīja Klintone.