Kremļa saimnieks noraidīja iespēju, ka lidmašīnas notriekšana varētu būt bijusi "nejaušība", un uzstāja, ka tas bijis "naidīgs solis".
"Mums ir sarežģīti, ja ne neiespējami, panākt vienprātību ar pašreizējo Turcijas vadību," ikgadējā lielajā preses konferencē atzina Putins. "Valstiskā līmenī es nesaredzu attiecību uzlabošanas perspektīvu ar Turcijas vadību."
Putins pieļāva, ka Ankara bumbvedēja notriekšanai saņēmusi Vašingtonas taktisku piekrišanu, savukārt Savienotās Valstis tad, iespējams, skatījušās citā virzienā, lai ļautu Turcijai "ieiet Irākas teritorijā un okupēt tās daļu".
"Es nezinu, vai šāds tirgus notika, bet iespējams, ka jā," norādīja prezidents.
"Ja kāds Turcijas vadībā nolēma nolaizīt amerikāņiem vienu vietu..., es nezinu, vai viņi rīkojās pareizi," viņš piebilda.
"Vai viņi domāja, ka mēs tagad muksim prom? Krievija nav tāda valsts," sacīja Putins, runājot par Krievijas arvien pieaugošo militāro klātbūtni Sīrijā.
"Ja Turcija pirms tam tur lidoja vienā laidā, pārkāpjot Sīrijas gaisa telpu, labi, paskatīsimies, kā viņi lidos tagad," uzsvēra prezidents.
Viņš apsūdzēja Turcijas vadību, ka tā veic valsts "lienošo islamizāciju. Tās dēļ [modernās Turcijas izveidotājs Mustafa Kemals] Ataturks droši vien kapā apgrieztos otrādi".
Putins norādīja, ka džihādistu grupējums "Islāma valsts" Sīrijā ir otršķirīgs jautājums, jo tas ticis izveidots kā "lielgabalu gaļa ar islāmistu saukļiem", lai aizsargātu citu spēlētāju ekonomiskās intereses. Tiesa gan, šajā kontekstā Turcijas vārdu viņš konkrēti nepiesauca.
Ja bumbvedēja notriekšana būtu bijusi nejaušība, Turcijas līderiem vajadzētu "paņemt telefonu un izskaidrot situāciju".
Kā ziņots, Turcijas gaisa spēki pie Sīrijas robežas 24.novembrī notrieca Krievijas bumbvedēju, kas, kā apgalvo Ankara, bija pārkāpis tās gaisa telpu.
Maskava noliedz, ka tās bumbvedējs "Su-24" būtu ielidojis Turcijā. Viens no lidmašīnas pilotiem gāja bojā, bet otru pilotu izglāba Sīrijas armija.
Bumbvedēja notriekšana izraisījusi bezprecedenta Maskavas un Ankaras attiecību saasināšanos.
Pilsoņkarš, kas Sīrijā notiek kopš 2011.gada, sadrumstalojies daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku. Karā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 250 000 cilvēku.
Maskava Sīrijas konfliktā atbalsta prezidenta Bašara al Asada valdību, bet Ankara - nemierniekus, arī radikālā spārna islāmistus.