To patērētāju īpatsvars, kuri šādi rīkojas vairāk nekā pusgadu, janvārī bija 22%, bet līdz jūlijam sasniedza jau 32%.
Vēl 21% aptaujāto atzinuši, ka lētāku pārtiku un preces sākuši pirkt pēdējā pusgada laikā.
Tikpat būtiski - no 21% līdz 31% - audzis to cilvēku skaits, kuri cenšas pielāgoties ekonomiskajām grūtībām, jau vairāk nekā sešus mēnešus atturoties no to vai citu preču iegādes. Mazāk par pusgadu tā rīkojies 21% respondentu.
Gandrīz nav mainījies to Krievijas patērētāju īpatsvars, kuri savus tēriņus neierobežo, - tādu joprojām ir aptuveni 40%.
Mazāk par pusi aptaujāto - 37% - teikuši, ka paši sākuši audzēt vairāk dārzeņu un augļu un konservēt tos. 31% veido krājumus priekšdienām, 32% cenšas atrast labāk apmaksātu darbu vai piepelnīties.
Aptauja liecina, ka 28% ikdienas izdevumiem tērē savus ietaupījumus, 23% aizņemas naudu no paziņām, 22% ņem kredītus bankās un tieši tikpat daudz vienkārši pieņem palīdzību no tuviniekiem. 10% veido uzkrājumus valūtā, un 5% pārdod vērtīgu īpašumu.
Vaicāti par lietām, no kurām viņiem krīzes dēļ nācies pilnībā atteikties, aptaujātie visbiežāk - 12% gadījumu - minējuši ceļojumus. 8% taupīgāk ēd, 4% mazāk tērē par izklaidēm, 2% - par apģērbu, 2% - par veselības aprūpi.
Pa 1% aptaujāto mainījuši savus plānus attiecībā uz mājokļa remontu, sadzīves tehnikas un elektronikas vai automašīnas iegādi.