Ukraina: Krievija sākotnēji plānoja sagrābt astoņus Ukrainas apgabalus

Tika nolemts izveidot destabilizācijas zonu, lai iegūtu sviru, ar kuru ietekmēt Ukrainas vadību un ar to pašu traucēt integrācijai Eiropas Savienībā," sacīja amatpersona."Krievija Ukrainā izvērsusi "hibrīdkaru" - sūta uz turieni diversantus un vienlaikus traucē Kijevas un Rietumu tuvināšanās procesiem. [Krievijas prezidents] Vladimirs Putins un viņa tuvāko aprindu cilvēki nolēmuši atturēties no tieša militāra iebrukuma Ukrainā, baidoties no jaunām Rietumu sankcijām. Tomēr viņi ir izvērsuši jauna tipa karu, hibrīdkaru, kad armija iebiedē, bet pretinieka teritorijā tiek nogādātas diversantu grupas kopā ar vietējiem ekstrēmistiem un kriminālistu bandām," rezumēja Parubijs.Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki kopš aprīļa vidus Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.Krievija februāra beigās okupēja Krimu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.Krievijas prezidents Vladimirs Putins visu Krimas krīzes laiku kategoriski noliedza, ka Krimā atrastos Krievijas karavīri, un apgalvoja, ka tur darbojas tikai un vienīgi Krimas "pašaizsardzība".Neraugoties uz to, viņš 17.aprīlī televīzijas "tiešās līnijas" pārraides gaitā atzina, ka pirms Krimas "referenduma" un arī turpmāk Krimas pussalas teritorijā atradās vairāk nekā 20 000 Krievijas karavīru.