Ukrainas pārstāve Ārlietu ministrijā notikušajā preses konferencē norādīja, ka viņas vadītā komanda savā ziņā pārstāv jauno paaudzi, un atzina, ka ir lepna, ka delegācija ieradusies kopā ar astoņiem cilvēkiem, kuri atbildīgi par Eiropas integrācijas jautājumiem, kas ir Ukrainas politiskajā dienas kārtībā. "Mūsu valsts saskaras ar grūtībām, tādēļ Latvijas atbalsts mūsu neatkarībai, ņemot vērā šos ārkārtējos drošības apstākļus, tiek ārkārtīgi augstu vērtēts," sacīja Hnidjuka, vairākkārtēji pateicoties Latvijai.
Viņa arī uzsvēra, ka Latvijas atbalsts Eiropas integrācijas ceļā ir īpaši nozīmīgs Ukrainai. "Jūsu ceļš, valdības un sabiedrības, var kalpot par ļoti labu piemēru tam, kā mūsu valsts var gūt labumu no šī jūsu ceļa. Lielākais izaicinājums mūsu valstij ir ne tikai šīs reformas, bet arī aizsardzība no agresijas," sacīja Hnidjuka, norādot, ka ieviešamās reformas ir pamats valsts ekonomiskajai attīstībai.
"Efektīva valsts pārvalde ir pamats visam, ar ko saskaras mūsu valdība. Arī mūsu reformu darba plānā iekļauts Eiropas integrācijas mērķis, un mēs visi pie tā strādājam, lai mūsu ekonomika kļūtu konkurētspējīga visā Eiropas tirgū. Mēs saprotam, ka tas ir grūti, bet mēs izmantosim mums sniegtās iespējas," apliecināja Hnidjuka.
Runājot par politisko darba kārtību, viņa atzina, ka Ukrainas valdībai priekšā ir liels darbs, tostarp pretkorupcijas jomā. Tikmēr, runājot par vīzu liberalizāciju, viņa pauda cerību, ka tam sekos pozitīvs lēmums no Eiropas Savienības puses jau 15.decembrī. "Visi pilsoņi noteikti iegūs no šī lielā panākuma," sprieda Ukrainas Ministru kabineta ministra vietniece Eiropas integrācijas jautājumos.
Tikmēr Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (Vienotība) skaidroja, ka Ukraina ir Latvijas prioritārā sadarbības valsts un Latvija allaž sekojusi līdzi notikumiem, kā arī atbalstījusi ciešāku sadarbību ar ES, turklāt Austrumu partnerība Latvijai tās pirmās prezidentūras laikā bija viena no prioritātēm. Kalniņa-Lukaševica arī skaidroja, ka Latvija gājusi garu reformu ceļu, lai iestātos ES. "Esam gatavi dalīties ar šo pieredzi, jo citreiz ir noderīgi mācīties arī no citu kļūdām, turklāt mūsu reformas nekad nav apstājušās. Tas ir nebeidzams reformu process, kura laikā nepieciešams pašiem arī izdarīt secinājumus," viņa sacīja.
Tāpat ministrijas pārstāve atgādināja, ka Ukrainas tauta izteikusi vēlmi tuvināties ES un Latvija paudusi vēlmi palīdzēt Ukrainai. "Ceļš, ko izvēlējusies Ukrainas tauta, ir reformu ieviešana valsts pārvaldē," pauda Kalniņa-Lukaševica, piebilstot, ka Latvija nemainīgi iestājas par Ukrainas teritoriālo suverenitāti. "Latvija turpmāk darīs visu, lai šie jautājumi paliktu ES dienas kārtībā. Tāpat esam allaž atbalstījuši Ukrainas ciešāku integrāciju ar ES un turpināsim to darīt," viņa uzsvēra.
Tomēr viņa norādīja, ka Ukrainas valdībai nepieciešams skaidrot savai sabiedrībai reformu nepieciešamību un to mērķus. "Šis atvērtās pārvaldes un komunikācijas jautājums ir šīs vizītes programmā. Latvija ir atbalstījusi Ukrainu un īstenojusi virkni projektu kopš 2007.gada," viņa atgādināja.
Plānots, ka delegācija iepazīsies ar sabiedrības līdzdalības un likumdošanas procesa atklātības mehānismiem Latvijas valsts pārvaldē. Programmā būs jautājumi par ekonomisko izaugsmi, pretkorupcijas politiku, valsts finanšu vadību un mediju politiku. Paredzēts, ka programmas laikā Ukrainas delegācija tiksies arī ar Latvijas nozaru ministriju amatpersonām un ekspertiem, ES institūciju pārstāvjiem, kā arī sociālajiem partneriem, nevalstisko organizāciju un akadēmiskā sektora pārstāvjiem.
Ukrainas delegācijas pārstāvji ieņem augstus amatus valsts pārvaldē tieslietu, sociālo jautājumu, reģionālas attīstības, izglītības, vides un zemkopības nozaru ministrijās, koordinējot Ukrainas integrācijas jautājumus ar ES. Šī tēma Ukrainā īpaši aktuāla kļuva pēc ES-Ukrainas Asociācijas līguma parakstīšanas 2014.gadā, kas iekļauj Padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonu, kura tiks piemērota no nākamā gada 1.janvāra.
Delegāciju vada Ukrainas Ministru kabineta sekretariāta Eirointegrācijas biroja vadītāja Hnidjuka. Latvijā ieradies jaunatnes un sporta ministra vietnieks Mikola Movčans, tieslietu ministra vietnieks Sergijs Petuhovs, infrastruktūras ministra vietniece Oksana Reitere, sociālo jautājumu lietu ministra vietnieks Serhijs Ustumenko, ekoloģijas un dabas resursu ministra vietniece Hanna Vronska.
Tāpat Latvijā ieradies Eiropas integrācijas biroja direktores vietnieks Mikola Kuzio, informācijas politikas ministra vietniece Tetjana Popova, agrārās politikas un pārtikas ministra vietniece Vladislava Rutitska, Ukrainas prezidenta Administrācijas Ārlietu un Eiropas jautājumu departamenta vadītājs Serhijs Leščenko, kā arī Ukrainas Reģionālās attīstības, celtniecības, mājokļu un komunālo pakalpojumu ministrijas Starptautisko attiecību departamenta direktors Demians Pastuhs.