Daļēji cenzētajā ziņojumā, kuru publiskoja Pārstāvju palātas pastāvīgā izlūkošanas jautājumu komiteja, Snoudens attēlots kā neapmierināts valdības līgumdarbinieks, nevis patiess trauksmes cēlājs. Snoudens nozadzis aptuveni 1,5 miljonus dokumentu, bet tie, ko viņš nopludinājis presei, bijuši "vien aisberga redzamā daļa".
"Vairumam materiālu, kurus viņš nozaga, nebija nekāda sakara ar amerikāņu privātumu, un to atslepenošana bija liela vērtība Amerikas ienaidniekiem un tiem, kas grib kaitēt amerikāņiem," sacīja kongresmenis demokrāts Adams Šifs.
Snoudens jau noraidījis ziņojumā paustos apgalvojumus, tos raksturojot kā "acīmredzamu nepatiesību".
"Pēc trim izmeklēšanas gadiem un miljoniem iztērētu dolāru viņi nevar sniegt nekādas liecības par nodomu nodarīt kaitējumu, ārvalstu ietekmi vai kaitējumu," Snoudens skaidroja vietnē Twitter.
After three years of investigation and millions of dollars, they can present no evidence of harmful intent, foreign influence, or harm. Wow.
— Edward Snowden (@Snowden) December 22, 2016
Ziņojumā arī teikts, ka "kopš Snouena ierašanās Maskavā viņam ir bijis un joprojām ir kontakts ar Krievijas izlūkdienestiem".
Savā Twitter kontā Snoudens norādīja, ka ziņojums ir sagrozīts, turklāt tajā nav minēts tas, ka viņš kritizējis Krieviju. "Viņi apgalvo bez pierādījumiem, ka es esmu uz vienu roku ar Krievijas izlūkdienestu. Visi zina, ka tas nav tiesa," apgalvo Snoudens.
2013.gada jūnijā Snoudens nodeva laikrakstiem Washington Post un Guardian virkni slepenu materiālu par ASV specdienestu izspiegošanas programmām.
Par šiem nodarījumiem Snoudenam ASV izvirzītas kriminālapsūdzības. 2014.gada 1.augustā Snoudens saņēma uzturēšanās atļauju Krievijā uz trim gadiem, kas ļauj viņam ceļot ne tikai pa Krieviju, bet arī citām valstīm.
Trollis JT