"Kad mēs runājam par tiem, kurus dēvē par "kurdiem", tie patiesībā nav tikai kurdi. Visi tie, kas strādā kādas ārvalsts labā, pamatā pakļaujoties amerikāņu komandām, ir nodevēji," skaidroja prezidents.
"Šādi mēs raugāmies uz šiem grupējumiem, kas strādā amerikāņu labā," viņš piebilda.
Asads jau agrāk kritizējis kurdus, kas Sīrijas pilsoņkara gaitā izveidojuši faktiski autonomu reģionu, bet viņa pēdējie izteikumi, ko prezidentūra izplatījusi sociālajos medijos, ir uzbrūkošāki nekā līdz šim.
Kurdi sastāda 15% no Sīrijas iedzīvotāju kopskaita, un kurdu Tautas aizsardzības vienības (YPG) kontrolē plašas Sīrijas teritorijas.
Pēdējo mēnešu gaitā pret džihādistu grupējumu "Islāma valsts" cīnījusies kā Krievijas atbalstītā Sīrijas valdības armija, tā arī ASV vadītās koalīcijas atbalstītie kurdi.
Tomēr tagad, kad "Islāma valsts" lielākajā daļā Sīrijas teritorijas ir sakauta, valdības karaspēka un kurdu dominēto Sīrijas Demokrātisko spēku starpā izveidojusies sarežģīta konfrontācija.
Vairākas augsta ranga Sīrijas valdības amatpersonas iepriekš devušas mājienus kurdiem, ka ir iespējamas diskusijas par zināmu autonomiju, tomēr Asada pēdējie izteikumi nākotnes sarunas padarījušas sarežģītākas.
ASV atbalstītajiem Sīrijas kurdu grupējumiem bijusi svarīga loma kaujās pret džihādistu grupējumu Islāma valsts, arī džihādistu "kalifāta" galvaspilsētas Rakas atbrīvošanā.
Nepatiku pret ASV atbalstu Sīrijas kurdiem konsekventi pauž Turcija, kas Sīrijas kurdu kaujiniekus dēvē par "teroristiem", kas esot saistīti ar pašmāju bruņoto separātistu grupējumu Kurdistānas Strādnieku partija (PKK).
Pilsoņkarš Sīrijā notiek kopš 2011.gada un sadrumstalojies daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem.
Atbilstoši jaunākajām sīriešu aktīvistu aplēsēm karā dzīvību zaudējuši jau vairāk nekā 340 000 cilvēku.