Avoti: Sīrijā gājuši bojā vai ievainoti 300 Krievijas algotņi

Kāds Krievijas militārais ārsts pavēstījis, ka gājuši bojā apmēram 100 cilvēki, bet ar pāris algotņiem pazīstams avots bojāgājušo skaitu lēsa virs 80.

Krievijas amatpersonas līdz šim atzinušas piecu tās pilsoņu nāvi un uzsvērušas, ka tiem neesot nekādas saistības ar Krievijas bruņotajiem spēkiem.

Nesenās sadursmes liecina, ka Krievija konfliktā Sīrijā ir iesaistījusies dziļāk nekā domāts līdz šim, un tas palielina tās risku nonākt tiešā konfrontācijā ar ASV.

Tie ir Krievijas lielākie vienas dienas laikā ciestie zaudējumi, kopš karā Ukrainas austrumos vienas dienas laikā 2014.gadā dzīvību zaudēja vairāk nekā 100 kaujinieki, lai arī Maskava noliedz iesaisti konfliktā Donbasā un nav apstiprinājusi šo skaitli.

Armijas ārsts, kurš strādā militārajā hospitālī Maskavā un bijis tieši iesaistīts no Sīrijas evakuēto algotņu ārstēšanā, aģentūrai Reuters pastāstījis, ka sestdienas vakarā hospitālī atradušies 50 šādi pacienti, to vidū 30 bijuši smagi ievainoti.

Viņš arī atklājis, ka no pagājušās piektdienas līdz pirmdienai Sīrijā ievainotie algotņi Maskavā nogādāti ar trīs īpaši aprīkotām militārajām kravas lidmašīnām.

Kāds cits ārsts, kas uz Sīriju devies ar vienu šādu medicīniskās evakuācijas lidmašīnu, pastāstījis, ka bojāgājušo Krievijas algotņu skaits esot ap 100, bet ievainoti esot 200. Vairums no viņiem bijuši uz privāta līguma pamata nolīgti karotāji.

Ar Krievijas militārajiem brīvā līguma kaujiniekiem saistītas kazaku organizācijas vietējās nodaļas vadītājs Jevgeņijs Šabajevs pavēstījis, ka slimnīcā Himkos apmeklējis Sīrijā ievainotus paziņas. Ievainotie viņam atklājuši, ka kaujā Deir ez Zoras provincē piedalījušies 550 Krievijas algotņi. Viņam teikts, ka no tiem tikai 200 palikuši neskarti.

Viņš apmeklējis palātu, kurā atradušies astoņi pacienti, kas visi evakuēti no Sīrijas.

"Ja jūs kaut ko saprotat no militārām aktivitātēm un kaujas ievainojumiem, tad jūs spējat iedomāties, kas tur notiek. Tā teikt, nepārtraukti kliedzieni," viņš sacījis aģentūrai Reuters.

Ar algotņu darbadevēju - tā saukto Vāgnera grupu, kuras kritušie algotņi iepriekš saņēmuši Krievijas apbalvojumus, saistīts informācijas avots, kas runājis ar 7.februārī notikušās kaujas dalībniekiem, pavēstījis "Reuters", ka viņam stāstīts par vairāk nekā 80 Sīrijā bojāgājušiem algotņiem. Viņš arī apliecināja, ka patiesībai varētu atbilst teiktais par 300 Sīrijā nogalinātajiem un ievainotajiem.

Sīrijā ievainotie Krievijas algotņi nogādāti arī citās slimnīcās, pavēstījuši avoti.

Krievijas amatpersonas ir noliegušas, ka Sīrijā izmanto uz brīva līguma pamata nolīgtus karotājus. Maskava uzsver, ka tās iesaiste Sīrijas karadarbībā aprobežojas vienīgi ar gaisa triecieniem un karaflotes bāzes uzturēšanu. Maskava atzīst, ka Sīrijā atrodas arī tāss instruktori, kas apmāca prezidenta Bašara al Asada režīmam lojālos spēkus, un un neliels skaits īpašo uzdevumu vienību karavīru.

Tomēr par Maskavas operācijām Sīrijā informēts avots norādījis, ka Krievija tur izmanto lielu skaitu algotņu, kas ļauj tai palielināt sauszemes spēku apjumu, neriskējot ar regulārās armijas karavīru dzīvībām.

Algotņi, kas lielākoties ir bijušie karavīri, veic Krievijas bruņoto spēku noteiktus uzdevumus, atklājis informācijas avots. Vairums esot Krievijas pilsoņi, lai arī dažiem esot Ukrainas un Serbijas pases.

Ziņu aģentūra "Bloomberg" šonedēļ, atsaucoties uz informētiem avotiem, vēstīja, ka ASV bruņoto spēku triecienos pagājušajā nedēļā Sīrijā nogalināti daudzi Krievijas algotņi.

Kā aģentūrai paziņoja ASV amatpersona un trīs Krievijas pārstāvji, kas ir informēti par šo jautājumu, Sīrijas Deir ez Zoras provincē neveiksmīgā uzbrukumā bāzei, kuru kontrolē ASV un kurdu spēki, dzīvību zaudējuši vairāk nekā 200 algotņi, pārsvarā krievi, kas Sīrijas pilsoņkarā karo Asada režīma pusē.

Krievijas laikraksts "Kommersant" trešdien, atsaucoties uz anonīmu avotu Krievijas militārajās aprindās, vēstīja, ka krievu algotņi mēģinājuši sagrābt kurdu kontrolētus naftas un gāzes laukus. Turklāt Krievijas armijas vadība nav devusi atļauju operācijai un to vērtējusi kā bīstamu pašdarbību.

Pilsoņkarš Sīrijā notiek kopš 2011.gada un sadrumstalojies daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem. Saskaņā ar dažu opozīcijas aktīvistu aplēsēm kopējais upuru skaits jau pārsniedzis 400 000.