"Ziņas par apvērsumu mani ļoti pārsteidza. Es pat pieņēmu, ka notiekošais ir kaut kādā veidā saistīts ar terorismu. Iespēja, ka varētu notikt pilna apmēra militārs dumpis, likās pavisam nereāla. Protams, pirms 15 gadiem tā būtu bijusi pirmā doma, kas man ienāktu prātā. Tas arī apliecina, cik dziļas pārmaiņas šajā laikā ir notikušas Turcijas politikā pēdējās pusotras desmitgades laikā: neapšaubāma bruņoto spēku lomas samazināšanās," izteicās Londonas Ekonomikas un politikas zinātnes skolas vadošais Dienvidaustrumeiropas politikas pētnieks Džeimss Kers-Lindsijs.
Savukārt Misūri štata Universitātes asociētais profesors Deivids Romano norāda, ka apvērsums bija pārsteigums, taču nekas nepieredzēts. "Turcijā militārs apvērsums pirmo reizi notika 1960.gadā. Premjerministrs Adnans Menderess bija ļoti populārs apmēram puses Turcijas iedzīvotāju vidū - apmēram tikpat, cik cilvēku patlaban balso par AKP (reliģiozie, konservatīvie turki no mazāk Rietumu ietekmei pakļautajām valsts daļām). Armija viņu sodīja ar nāvi kopā ar diviem ministriem," viņš piebilda.
Jautāts par iespējamajiem apvērsuma organizētājiem, Kers-Lindsijs neizslēdz iespēju, ka tie varētu būt bijuši Erdoana vainotie Islāma reliģiskās organizācijas jeb Fetullas Gilena kustības sekotāji, jo tās rīcībā ir spēcīgi tīkli dažādās Turcijas sabiedrības daļās, ieskaitot drošības spēkus. Pats Fetulla Gilans šādus apgalvojumus kategoriski noliedz, tomēr daudzi notikušajā vaino tieši viņu.
"Savukārt citi uzskata, ka apvērsuma organizētāji ir tie, kas ir joprojām lojāli Ataturka radītajai sekulārajai Turcijas valstij - kemalisti," sacīja Kers-Lindsijs. "Šai teorijai par sliktu runā fakts, ka kemalisti pēdējos gados ir ievērojami vājināti. Savulaik ikviens, kas būtu turēts aizdomās reliģiskās simpātijās, nekavējoties tiktu padzīts no bruņotajiem spēkiem. Tā tas vairs nav. Tas nozīmē, ka armijā ir daudz zemāka ranga virsnieki, kuri ir lojāli Erdoanam un AKP. Tagad daudzi augstākie virsnieki tiks tiesāti par mēģinājumu gāzt valdību. Vienlaikus daudzi citi ģenerāļi ir sapratuši, kas viņiem draud, un priekšlaicīgi atvaļinājušies. Tas nozīmē, ka ir maza iespēja, ka kemalisti spētu sarīkot apvērsumu. No otras puses, šāda versija dod pamatotu uzskatu, ka apvērsums organizēts pulkvežu līmenī. Tomēr, ja tā arī būtu patiesība, tas varētu būt bijis kemalistu pēdējais mēģinājums kaut ko mainīt."
"Tāpat kā daudzi citi, esmu ļoti nobažījies par to, ko notikušais nozīmēs Turcijai. Dažu pēdējo gadu laikā valsts ir aizvien vairāk virzījusies autoritārisma, ja pat ne prezidenta Erdogana diktatūras virzienā. Ir bijuši daudzi mēģinājumi ierobežot civilās tiesības, iegrožot civilo sabiedrību un mediju neatkarību," norādīja Londonas Ekonomikas un politikas zinātnes skolas pētnieks.
"Es domāju, ka tagad šie mēģinājumi tikai pieņemsies spēkā. Erdoans jau ir paspējis izteikties, ka šis apvērsums ir kā ''Dieva dāvana'', kas ļaus viņa valdībai ''attīrīt armiju''. Tas var novest pie īsta mēģinājuma sagraut visu atlikušo opozīciju pret viņa varu, ne tikai bruņotajos spēkos vien. Visdrīzāk, režīms kļūs aizvien vairāk tendēts lūkoties iekšienē, būs aizdomu pilns un represīvs," prognozē Kers-Lindsijs.
"Ja Erdogans rīkosies savā stilā, tad viņš izmantos neveiksmīgo apvērsumu, lai vēl vairāk konsolidētu varu, panāktu konstitucionālas izmaiņas, lai radītu prezidentālu sistēmu, un vēl vairāk ierobežotu civilās brīvības un demokrātijas izpausmes," viņam piekrita arī Romano. "Viņš vienmēr ir bijis paranoiķis, bet, kā mēdz teikt, arī paranoiķiem ir ienaidnieki."