"Neviena dalībvalsts to nav ierosinājusi," ierodoties ES ārlietu ministru sanāksmē Luksemburgā, sacīja Mogerīni, atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai pret Maskavu tiek gatavotas jaunas sankcijas.
"Bet mums ir sankcijas pret Sīrijas režīmu, un, protams, ir diskusijas par to, ka [sankciju paplašināšana] ir iespējama," piebilda bijusī Itālijas ārlietu ministre.
Arī Luksemburgas ārlietu ministrs Žans Aselborns pauda skepsi par sankcijām pret Krieviju saistībā ar Sīrijas karu.
"Man nešķiet, ka tas būtu auglīgi, ja mēs tagad stundām diskutētu par to, vai un kā, un kad mēs izlemsim par sankcijām pret Krieviju," sacīja ministrs.
"Pirmkārt, mēs neradīsim konsensu, un, otrkārt, es uzskatu, ka nav īstais laiks un tas būtu kontrproduktīvi," atzina Aselborns.
ASV un Lielbritānija svētdien brīdināja, ka rietumvalstis apsver iespējas noteikt ekonomiskas sankcijas pret Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmu un Krieviju saistībā ar nemiernieku kontrolēto Alepo rajonu bombardēšanu.
Ar Krievijas kara aviācijas atbalstu Sīrijas armija Alepo turpina 22.septembrī sākto uzbrukumu, nemierniekiem atkarojot vienu kvartālu pēc otra, cenšoties bruņotās opozīcijas grupējumus padzīt no šīs pilsētas pavisam.
Krievija Rietumu pārmetumus par piedalīšanos Alepo operācijā noraida un uzsver, ka viens no nemiernieku grupējumiem, pret kuriem šajā pilsētā ir izvērsts uzbrukums, ir ANO teroristu organizāciju sarakstā iekļautais džihādistu grupējums Al Nusra.
Pilsoņkarš Sīrijā notiek kopš 2011.gada un sadrumstalojies daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem. Atbilstoši jaunākajām sīriešu aktīvistu aplēsēm karā dzīvību zaudējuši jau vairāk nekā 300 000 cilvēku.