Tas noticis pēc nedēļām ilgām un pārsteidzoši sarežģītām sarunām ar B. Netanjahu vadītās Likud partnerpartijām koalīcijā. Viņš arī izteicies, ka vēlētos pabeigt valdības veidošanas formalitātes jau nākamās nedēļas laikā, ja vien tas būs iespējams.
Taču, kā atzīmē politikas eksperti, pat ja valdība tiks apstiprināta, jau tagad skaidrs, ka to sagaida grūti uzdevumi. B. Netanjahu vadīs valdības koalīciju, kurā dominē galēji labēji un ultraortodoksāli partneri. Šie politiskie spēki mēģina panākt dramatiskas izmaiņas Izraēlā, kas var pamatīgi sašķelt sabiedrību, palielināt konflikta risku ar palestīniešiem un radīt domstarpības ar Izraēlas lielākajiem atbalstītājiem, to skaitā ASV un ASV ebreju kopienu.
BBC atzīmē, ka Izraēlas opozīcijas politiķi un ģenerālprokurors ir brīdinājuši, ka jaunveidojamās valdības plānotās reformas, to skaitā ierosinājums dot parlamentam tiesības atcelt Augstākās tiesas spriedumus, var iedragāt demokrātiju Izraēlā.
Parlamenta vēlēšanās 1. novembrī B. Netanjahu un viņa sabiedroto partijas Knesetā ieguva vairākumu – 64 vietas no 120. B. Netanjahu solīja ātru valdības izveidošanu, taču partneri pieprasīja stingras garantijas viņu interešu un ietekmes ievērošanai.
B. Netanjahu koalīcijas partneri noraida divu valstu līdzāspastāvēšanas principu attiecībās ar palestīniešiem. Reliģiskā cionisma partija vēlas panākt, lai Izraēla pilnībā anektē Rietumkrastu. Par drošības ministru, kura pakļautībā būs valsts policija, B. Netanjahu izraudzījies Itamaru Bengviru, kurš ticis notiesāts par rasismu un teroristiskas organizācijas atbalstīšanu. Par izglītības ministra vietnieku ebreju identitātes jautājumos kļūs Avo Maozs no nelielās galēji labējās partijas Noam. Viņš aicina aizliegt geju praida pasākumus, iestājas pret vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm bruņotajos spēkos un vēlas ierobežot imigrāciju uz Izraēlu.