"Mēs strādājam pie izmaiņām, kas ļaus izmantot piektdienas pusdienas pārtraukumus veidā, kas nekavē lūgšanu brīvību," paziņoja premjers, piebilstot, ka drīz piektdienas kļūs par "reliģiskām svinībām".
Islāmā piektdienas lūgšanas musulmaņu vīriešiem ir obligātas.
Tomēr - atšķirībā no citām musulmaņu valstīm Tuvajos Austrumos - Turcijā ir spēkā Rietumiem raksturīgā piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai.
Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana Taisnīguma un attīstības partija (AKP), kas ir pie varas kopš 2002.gada, izpelnījusies kritiku par islamizāciju un modernās Turcijas dibinātāja Mustafas Kemala Ataturka valsts pamatos ielikto laicīgo vērtību graušanu.
Pēdējo divu gadu laikā valdība atcēlusi aizliegumus sievietēm un meitenēm valkāt galvas lakatus skolās un valsts iestādēs. Kritiķi arī šajā solī saskata apdraudējumu sekulāras valsts pamatiem.
Valdība arī ierobežojusi alkohola tirdzniecību un mēģinājusi aizliegt universitātēs abiem dzimumiem kopīgas kopmītnes.
Pēdējo desmit gadu laikā Turcijā uzceltas daudzas jaunas mošejas, tostarp viena uzcelta prezidenta pils kompleksā pie Ankaras.