Turcijas Ārlietu ministrija norādīja, ka pieņēmusi šādu lēmumu pēc Vatikāna paziņojuma, kurā atzinīgi novērtēta Ankaras gatavība izveidot turku un armēņu vēsturnieku komisiju 1915.gadā notikušo slaktiņu izmeklēšanai.
Ankara ar šādu iniciatīvu pirmo reizi nāca klajā 2005.gadā.
Turcija atsauca savu vēstnieku no Vatikāna 2015.gada aprīlī pēc tam, kad pāvests nodēvēja armēņu slaktiņu par "pirmo 20.gadsimta genocīdu".
Ankara asi nosodīja pāvesta izteikumus, paziņojot, ka tie ir nepamatoti un "tālu no vēsturiskās realitātes".
1915.gada 24.aprīlī toreizējās Osmaņu impērijas varasiestādes apcietināja simtiem armēņu inteliģences pārstāvju, no kuriem daudzi tika nekavējoties nogalināti. Tam sekoja armēņu grautiņi un slaktiņi visā impērijas teritorijā, kā arī pavēle masveidīgi pārvietot armēņus no Mazāzijas cauri tuksnesim uz Mezopotāmiju un Sīriju. Tūkstošiem deportēto armēņu zaudēja dzīvību ceļā slimību, bada, bandītu uzbrukumu un pavadošo karavīru brutālās izturēšanās dēļ.
Saskaņā ar armēņu vēsturnieku aplēsēm Osmaņu impērijā Pirmā pasaules kara gados tika nogalināts aptuveni pusotrs miljons armēņu. Vēsturiskajā Armēnijā, kas atrodas mūsdienu Turcijas ziemeļaustrumos, genocīdā un deportācijās armēņu kopiena tika pilnībā iznīcināta.
Armēnija vēlas, lai Turcija atzīst notikušo par genocīdu, bet Ankara kategoriski atsakās to darīt, kā arī turas pie uzskata, ka armēņu upuru skaits mērāms ap pusmiljonu, nevis pusotru miljonu, kā uzskata Armēnija.
Pagājušajā gadā, kad tika pieminēta armēņu tautas traģēdijas simtgade, Turcija izvērsa diplomātisko ofensīvu, lai atturētu pasaules valstu parlamentus no notikušā atzīšanas par genocīdu.