Filmas tīklos: Provokācija Vatikānā

1962.

1) Sorrentino. 2) Vladimirs Bibiks. 3) ''Velna slazdi'' (Dablova past), 1062. Rež. Františeks Vlacils.

(Tieši ar to arī sāku). Ir tāda čehu filma ''Velna slazdi'', kur visai spoži parādīta šādu brīnumu analīze, vai nupat rādītā ''Miracles of heaven'' - briljanta meditācija par cilvēka sūtību virs zemes, un vietu Dieva plānā. Cita lieta, sātana stiķi un niķi, kas tumsu vēl tumšāku dara, un dvēseles pazudina. Tieši par tiem arī stāsta '' The young pope''.

ir elles forštadte šeit virs zemes, un tā arī Viņu krustā piesita. To nu mēs redzam visā tās kailumā, šausmās un amoralitātē, un domāju, ikvienam krietnam un godīgam, to redzot, ir jānodreb. Bet, paldies Dievam, ir vēl arī CITA baznīca, kas Tam Kungam PIEDER, un ja Sorrentīni mērķis bija mums to atgādināt, tad gods un slava viņam. Tomēr par to stipri vien šaubos.

(kaut vai - apgalvojums, ka Selindžers, Kubriks vai Mina nebūtu mīlējuši fotografēties; gluži otrādi - resursi ir ''navalom'' pilni viņu fotogrāfijām) vai teoloģiskai analīzei pieturoties. Par Rakstu Burtu un Garu nemaz nerunājot.

nejūtas , kā baznīcā. Tad nu šīs velna izjūtas Sorrentīni ir mēģinājis kino valodā pārstāstīt.

Nāk censonis, paskatās uz debesīm, un parādās saule. It kā Dievs nedotu lietu un sauli SAVĀ laikā, it kā sapulce nevarētu noritēt lietū, it kā lietus nebūtu par svētību pasaulei. Ja seriāls iecerēts kā ZRELIŠČE, tad lēti triki būs dienas kārtībā, ja garīga katarse, tad tāds prologs- nevietā. Skaidrs ir viens, ar sātanu nerotaļājas.

nav ne jausmas, KĀ Dievs pasauli un cilvēci redz, jo daudz kas cilvēka saprātam nemaz nav pieejams. Toties ir nepārvarama tieksme čalot par visu, kas tikai prātā ienāk.

biseksuālais un sevi kailu izrādīt kārais Džuds Lovs kļuvis par Marijas Magdalēnas vīrišķo ekvivalentu ar garīguma augstākā titula prezenci!