Virkne pētījumu apliecina, ka jauniešiem Latvijā trūkst zināšanu par veselīgu dzīvesveidu, kuru rezultāts - vispārēja veselības stāvokļa, t. sk. arī seksuāli reproduktīvās veselības, pasliktināšanās. Jauniešu vidū arī strauji pieaug saslimšana ar seksuāli transmisīvajām slimībām, netrūkst arī abortu.
Ir izveidojusies aplama situācija, kad skolā par būtisko - cilvēka ķermeni, attīstību, veselību un veidiem, kā to ilgtermiņā pasargāt, - tiek runāts pārāk maz. Ir veicies jauniešiem, kam vecāki iemāca rūpēties par savu veselību, taču ļoti daudziem bērniem nav laimējies - ir nepilnas ģimenes, vecāki strādā ārzemēs, tāpēc skola ir nozīmīgs komunikācijas kanāls.
Patlaban pamatskolās seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumi ir integrēti sociālo zinību priekšmetā. Vidusskolās veselības mācība ir pieejama tikai izvēles kārtā - to apgūst nepilna piektdaļa jauniešu. Savukārt arodskolās, kur mācās daudz bērnu no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm, veselības izglītība nav pieejama vispār.
Aptaujas dati liecina, ka piektā daļa meiteņu un ceturtā daļa zēnu 15-19 gadu vecumā veselības mācības sniegtās zināšanas par seksuālo dzīvi vērtē kā nepietiekamas vai pilnīgi nepietiekamas. Jaunieši atzīst, ka šīs zināšanas skolā mācītas vecumā, kad jaunieši dzimumattiecības vēl nebija uzsākuši - brīdī, kad viņi nav spējuši uzdot jautājumus un izprast situāciju. Vidusskolas laikā, kad lielākā daļa jauniešu jau bija kļuvuši seksuāli aktīvi, nodarbību vairs nav bijis un jauniešiem trūcis autoritatīva padomdevēja.
Sarunas ar jauniešiem norāda uz seksuālās un reproduktīvās veselības izglītības neviendabīgumu, informācijas minimums tiek apgūts gan bioloģijas stundās, gan pie skolas medmāsas, gan arī pie vienaudžu izglītotājiem vai citur. Lai gan informācija par seksualitāti, attiecību veidošanu un izsargāšanos ir plaši pieejama (internets, bukleti, mediji), jauniešiem trūkst autoritatīva, kvalificēta padomdevēja, kas ļautu iegūto informāciju pienācīgi izvērtēt.
Jaunieši nereti norāda arī uz noturīgu attiecību veidošanas prasmju trūkumu un nepietiekamām diskusijām par šiem jautājumiem skolā un publiskajā telpā. Jaunieši cieš no vecāku prombūtnes, kas strādā ārzemēs. Īpaši problemātisks ir pieaugušo atbalsta trūkums pusaudžu vecumā, kad tiek veidotas pirmās partnerattiecības un uzsākta seksuālā dzīve.
Arī vecāki vēlas, lai viņu bērni saņemtu labāku izglītību veselības jautājumos, turklāt vairums uzskata, ka zināšanas par veselīgu dzīvesveidu būtu jāsaņem skolā un veselības izglītībai jābūt kā atsevišķam mācību priekšmetam. Tā liecina Papardes zieda un Māmiņu kluba šovasar veiktās aptaujas, kurā aptaujāti vairāk nekā 600 vecāku, rezultāti.
Viens no efektīvākajiem risinājumiem būtu veselības izglītība, kura ietver vispusīgas zināšanas par veselīgu dzīvesveidu. Pēdējo divu valdību deklarācijās ietverta obligāta veselības izglītība, tomēr, lai to ieviestu, trūkst valsts institūciju enerģiskas un mērķtiecīgas rīcības.
Viedoklis publicēts 9. novembra Skolas Dienā.
*Biedrības Papardes zieds valdes priekšsēdētāja