«Ja sistemātiski ar skolēnu strādā un diskutē, ja laimējas ar sociālo pedagogu un skolas psihologu, ja iesaista arī vecākus un viņiem ir pozitīva, nevis noraidoša attieksme pret problēmas risināšanu, tad bastotāja uzvedībā izdodas panākt uzlabojumus,» teic Talsu 2. vidusskolas direktore Elga Vērdiņa un uzsver, ka liela nozīme ir skolas un vecāku sadarbībai. Arī Rīgas Juglas vidusskolas direktore Aija Melle norāda, ka bastošana pamatā ir sociāla rakstura problēma, kas saistās ar ģimeni. «Ja bērns netiek kontrolēts, mums ar vecākiem ir ļoti nopietnas sarunas,» viņa saka. Daudz kas esot sakārtots ar pirms pāris gadiem pieņemtajiem MK noteikumiem, ko skola lūdz ievērot arī vecākiem. Tie nosaka, ka gan skolai, gan vecākiem nekavējoties jāreaģē un jāpaziņo, ja bērns nav ieradies skolā. Ja tomēr neattaisnoti kavēto stundu skaits skolēnam semestrī pārsniedz 20, skola par to informē pašvaldības izglītības pārvaldi, kas tālāk skaidro bastošanas iemeslus, koordinē to novēršanu un vajadzības gadījumā sazinās ar bāriņtiesu vai sociālo dienestu.
Pat ja kāja paslīdējusi, nedrīkst atgrūst
Bastotāju skaita
mazināšana ir liels darbs no skolas atbalsta personāla puses - sociālais
pedagogs, psihologs, logopēds dara, ko var, arī zvana skolēnam vai vecākiem vai
pat iet uz mājām bērnam pakaļ, stāsta skolu direktori. Ja kavējumi - vienalga,
attaisnoti vai neattaisnoti - ir ilgāki, skolēnam tiek izstrādāts individuālais
mācību plāns, lai viņš tomēr turētos pārējiem līdzi.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.