Iniciatīvas atbalsts tiek sniegts nevis tāpēc, lai «saglābtu skolu» vai lai «varētu samaksāt pedagogiem», bet skolām, kas nolēmušas attīstīties par daudzfunkcionāliem kopienas izglītības, kultūras un sociālā atbalsta centriem. Tas nozīmē, ka skola novada attīstības kontekstā kļūst par intelektuālu un fizisku resursu, kas nodrošina ne tikai formālo izglītību skolēniem, bet daudzveidīgu, reālajai situācijai un iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu pakalpojumu klāstu.
Šāda skola piedāvā nodarbības mazuļiem, tajā notiek datorprasmju un angļu valodas apguve, dziedāšana, vingrošana, ēst gatavošana, filcēšana un vēl daudz kas cits visu vecumu iedzīvotājiem. Iespējams, tajā atrodas vieta sociālo pakalpojumu sniegšanai (veļas mazgātavai, dušai, lietoto mantu apmaiņas punktam utt.). Tepat rosās vietējās biedrības, un tautas nama mūzikas instrumenti un tērpi beidzot atraduši biežāku pielietojumu. Skolas mājturības, kokapstrādes un metālapstrādes kabineti, sporta zāles un inventārs kļūst pieejami visiem apkaimes iedzīvotājiem, kuriem tas interesē un ir vajadzīgs – jaunu prasmju apgūšanai, ķeblīša salabošanai, 70 gadu jubilejas mielasta sariktēšanai utt.
Kam un kāds no tā labums? Vispirms – visiem, kuri saistīti ar skolu. Skolotājs atklājas kā cilvēks ar daudzveidīgām interesēm un prasmēm, kurš vakaros māca kaut ko citu un ar kuru labprāt aprunājas arī apkaimes ļaudis. Skolu kā vietu, kurā tik daudz ko var darīt, jaunā gaismā ierauga paši skolēni. Tas ceļ mācību motivāciju un tai līdzi – rezultātus. Var uzelpot arī pašvaldība, jo rēķini vairs nav tikai izglītības budžeta slogs, skolā saplūst dažādas funkcijas, līdzi nesot savus finansējuma avotus.
Lai šādi modeļi veidotos un iesakņotos, jāmainās skolas un pašvaldības attiecībām. Pašvaldības uzdevums ir resursu identificēšana, labāka koordinēšana un jaunu finansēšanas un pārvaldības modeļu veidošana. Skolas uzdevums ir pierādīt un parādīt savu gribu un varēšanu strādāt vairāk un savādāk. Tas ietver gan atvērtību tiešā un pārnestā nozīmē, komunikācijas uzlabošanu, gan atbrīvošanos no kompleksiem un augstprātības – tie abi saindē pašus un citus. Izrādās, ka tad, kad beidzam pieprasīt un konkurēt un sākam sarunāties, mēs esam cits citam interesanti un vajadzīgi, sadzirdam un saprotam cits citu, un tā ir mūsdienu skola, kurā process ir saturs un otrādi.
Viedoklis publicēts 13. februāra Skolas Dienā.
*Sorosa fonda - Latvija (SFL) iniciatīvas Pārmaiņu iespēja skolām vadītāja; www.parmainuskolas.lv