Ko Jeļena Prokopčuka dara laikā, kad pasaule apstājusies?
Dzīvoju kā visi pārējie cilvēki. Mājās man ir divi bērni – skolnieks un bērnudārza vecuma –, ar vecāko dēlu notiek skolas nodarbības un mājasdarbi, tāpat nodarbojamies ar sportu. Arī pati katru dienu kustos, bet tagad mērķa nav, tāpēc nepārmoku sevi.
Skrējējiem tādā ziņā ir viegli, jo valsts noteiktie ierobežojumi viņus neiespaido.
Skriešanā ir daudz vieglāk nekā, piemēram, peldēšanā un citos sporta veidos, kur nepieciešamas speciālas telpas. Mums vajadzīgs tikai mežs vai parks, tāpēc tiešām esam bez stingriem ierobežojumiem.
Turklāt bija arī silta ziema.
Jā, ziema bija diezgan laba. Bija ļoti komfortabli trenēties ārā, jo nebija ne ledus, ne sniega. Ļoti reti, kad ir tāda ziema.
Kādi bija jūsu šī gada plāni, kas tagad tika apturēti?
Vairs neesmu profesionāla sportiste, bet laba līmeņa entuziaste. Mani mērķi pašlaik nav tik lieli kā iepriekšējā dzīves posmā – šogad nebija domu par olimpiskajām spēlēm vai čempionātiem. Zinu, ka vajag kustēties, veselības dēļ nedrīkstu pārtraukt skriet, bet man nav stingra režīma, stingra treniņu plāna. Daru pēc vēlēšanās – ja jūtu, ka šodien negribu skriet, varu neskriet, bet padarīt kaut ko dārzā vai mājās. Abi bērni atņem ļoti daudz spēka, enerģijas, laika. Ja to censtos apvienot ar sportu, varētu pazaudēt veselību. Esmu ļoti atbildīga, ja kaut ko daru, vēlos to paveikt ļoti labi, tomēr manam otrajam dēlam joprojām naktīs ir problēmas ar miegu, bet, ja tev nav kvalitatīva miega, nopietnā līmenī nedrīksti trenēties. Man pagaidām vēl nav kvalitatīva miega.
Tieši pirms gada vēl bija mērķis Tokija. Kas mainījās?
Jā, pagājušajā gadā biju ambicioza, varbūt nedaudz par daudz. Problēmas ar miegu man bija arī tad, bet tāpat mēģināju sasniegt savu mērķi, jo ļoti gribēju izpildīt olimpisko kvalifikāciju. Tomēr diemžēl neizdarīju labi savai veselībai un pēc tam ļoti bieži slimoju.
Rīgas maratonam centāties sagatavoties pārāk strauji un startējāt negatava?
Pērn pavasarī biju Portugālē, labi pastrādāju un atrados diezgan labā formā, bet, kad atgriezāmies, saskārāmies ar vēsu laiku. Vienu dienu pat bija ļoti auksti un pirmoreiz dzīvē treniņa laikā reāli nosalu. Ar šādu sajūtu nācās noskriet vēl 2–3 kilometrus un, domāju, tas ļoti slikti ietekmēja veselību. Pirms maratona divreiz saslimu. Vispirms divas nedēļas pirms sacensībām ar angīnu, bet, kad jau likās, ka izdevies izveseļoties, dienu vai divas pirms starta atkal piemeklēja augsta temperatūra. Protams, tādā stāvoklī skriet nav iespējams. Pēc šī starta diezgan ilgu laiku netrenējos gandrīz nemaz, risinot veselības problēmas.
Kad pērn rudenī Aigars Nords atnāca ciemos un pajautāja par šī gada Rīgas maratonu, atbildēju, ka negribu skriet par vietu un laiku – man nav vēlēšanās, man tam nav spēka. Tomēr patiktu doma maratonu veikt ar baudu, lai būtu patīkama sajūta pēc finiša. Viņš teica, ka varu startēt arī ar tādu scenāriju – paspiedām rokas un sarunājām, ka šogad skriešu kā entuziaste, bez mērķa kaut ko sasniegt un uzvarēt.
Runājam dienās, kad būtu jārisinās Rīgas maratonam. Ja tas notiktu, jūs skrietu?
Kad uzzinājām, ka ir šāda situācija, nebija jēgas turpināt gatavoties, jo process prasa spēku. Līdz ar to martā, kad stājās spēkā ierobežojumi, samazināju savu slodzi un no vidēja līmeņa režīma pārgāju uz ļoti vieglu režīmu. Tagad sēžam mājās, un man šeit ir ļoti daudz ko darīt – jānodarbojas ar bērniem, jātaisa ģimenei ēst. Tāpēc varu teikt, ka esmu ļoti aizņemta un man nav laika nopietniem treniņiem.
Var teikt, ka savu pēdējo maratonu jau esat noskrējusi?
Ļoti grūti pateikt. Jā, esmu aizgājusi no profesionālā sporta, bet dzīve ir gara un turpināšu skriet. Rīgas maratona norise pašlaik nolikta oktobrī, nezinām, kādi tad būs apstākļi, bet Aigars Nords ļoti grib, lai maratons notiktu. Varbūt tas būs tikai profesionāliem skrējējiem. Vairs neesmu profesionāla sportiste un par oktobri nevaru pateikt, bet turpināšu trenēties un kāpēc gan lai pēc 2–3 gadiem, ja būs vēlēšanās, es nevarētu noskriet kādu maratonu kā entuziaste? Piemēram, nekad neesmu skrējusi Berlīnē. Tāpēc nevaru pateikt, ka pēdējais maratons jau aizvadīts.
Visu interviju lasiet žurnāla Sporta Avīze jūnija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!