Pirms katras spēles tiek fotografēts, kā spēlētājas ierodas uz spēli. Kamēr daudzām amerikānietēm patīk izrādīties ar smalkiem tērpiem, tu arēnā ienāc vienkārši Latvijas izlases krekliņā.
Tas bija uz izbraukuma spēli, tad reti kura atnāk kleitā, būtu jocīgi pirms izbraukuma cīņas sēdēt autobusā augstpapēžu kurpēs. Tomēr kopumā šeit viss ir šovs, dienas beigās viss ir bizness. Ja Itālijā es uz spēli ierastos, saģērbusies skaistā kleitā, uz mani jocīgi skatītos. Tāpēc šeit pirmais iespaids par spēlētāju ierašanos bija nedaudz īpatnējs, tomēr, kā teicu, viss ir bizness. Tas ir forši, bet, manuprāt, kaut kādu fokusu no spēles tomēr noņem, jo esmu šeit atbraukusi spēlēt basketbolu, nevis izrādīt savu skaisto garderobi.
Esi klusā latviete, kas labāk tomēr jūtas Eiropā, kur mierīgāk, vai sanāk arī izbaudīt šādu ārišķību?
Es varu adaptēties pilnīgi jebkur, varu paņemt labo no pilnīgi jebkuras vietas, kur basketbols mani aizvedis. ASV esmu spēlējusi koledžā un jau zināju, ka viņu kultūra ir pilnīgi citāda. Kā pelēkā pele šeit nejūtos, komandas biedrenes mani ciena, visas esam iejutušās, ķīmija ir laba. Profesionālam sportistam ir jāspēj pielāgoties pie kultūras, apkārtnes un visa pārējā.
Laiku pa laikam paceļas prasības, ka WNBA spēlētājām būtu jāmaksā tāpat kā NBA spēlētājiem, pieticīgākās vēlmes ir par taisnīgāku ienākumu sadali – lai, līdzīgi kā NBA, arī WNBA basketbolistes saņem apmēram pusi no līgas ieņēmumiem, jo šobrīd šī summa ir ievērojami mazāka. Ko tu par šo visu domā?
Būtu pēdējais laiks pacelt algas. Ja viņi šo uzskata par labāko pasaules līgu, tad arī attiecīgi jāmaksā. Fiziski izturēt, aizvadot mačus gandrīz katru otro dienu, nav viegli, un būtu tikai normāli, ja šīm spēlētājām ziemas laikā nevajadzētu braukt spēlēt citās līgās, piemēram, Eiropā vai Ķīnā. Tas ir nogurdinoši gan fiziski, gan morāli. Laiks rādīs, sarunas šobrīd notiek.
Kā tu varētu salīdzināt to, ko šobrīd pelni vienā mēnesī Ziemeļamerikā, ar summu, ko ziemā saņemsi Eiropā?
Laikam labākais, kā noraksturot, ir, ka šobrīd spēlēju prieka pēc.
Tad var tiešām izteikties, ka situācija ir traka? Mercury leģenda Daiena Torasi nupat paudusi, ka pat halles apkopēja pelnīja vairāk nekā viņa, spēlējot WNBA, spēlētājas valkājušas kreklu ar uzrakstu: maksājiet to, kas mums pienākas.
Nevaru saukt par traku, vienkārši tāda tā šajā līgā ir bijusi jau ļoti ilgu laiku. Domāju, ka esam ļoti labā punktā, kad cilvēki seko līdzi sieviešu basketbolam, TV līgumi ir gana vērtīgi, tāpēc sarunu rezultātā varētu būt iespējams nonākt pie algu paaugstināšanas. Neviens nesūdzētos, ja tam nebūtu iemesla. Ceru uz labāko, ka līga un algas augs.
Tāpat šosezon WNBA uzmanības lokā nonākusi ar līdzjutējiem, kuri laukumā met seksa rotaļlietas, spriedumiem, ka melnādainās basketbolistes pret Keitlinu Klārku spēlē īpaši asi, un dažādiem citiem skandāliem. Garlaicīgi nav ne mirkli!
Tā jau ir preses drāma, daļa no tā, kāpēc cilvēki seko WNBA, – viņiem patīk drāma un visādas jocīgas lietas, kas notiek, kaut tās galīgi nav saistītas ar basketbolu. Arī tas ir daļa no viņu kultūras. Viss, kas šeit tiek mētāts… Eiropā es neesmu redzējusi, ka tā notiktu, un diez vai kāds saprātīgs cilvēks tā darītu. Tomēr cilvēkiem patīk, un viņi seko šīm drāmām.
Visu sarunu lasiet žurnāla Sporta Avīze septembra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu mājaslapā ŠEIT!