Ko šobrīd dara viens no savulaik labākajiem barjersprinteriem pasaulē?
Daudz ko. Trenēju Super Nova akadēmijā futbolistus, tāpat arī strādāju ar jaunajiem vieglatlētiem, bet ārpus sporta man ir privātbizness.
Ar futbolu nodarbojāties jau bērnībā, bet 15 gadu vecumā pārgājāt uz barjersprintu. Noteikti varam teikt, ka izvēle nebija kļūdaina.
Grūti teikt. Vēlāk man gribējās arī futbolu spēlēt, bet lēmums jau bija izdarīts. Šī izvēle, protams, bija manis paša, nevis vecāku uzspiesta, tomēr tāpat futbols allaž palika sirdī.
Pēc tam viss notika ļoti strauji: 18 gados jau Eiropas junioru vicečempions, vēl pēc gada – pasaules junioru čempions. Kas bija šīs straujās izaugsmes iemesls?
Man jau no bērnības bija dabas dotības ātrumā, eksplozivitātē. Saglabājušās manas treniņu dienasgrāmatas pat no 1995. gada, un tajās redzu, ka rādītāji tolaik bija ļoti labā līmenī. Kad pārgāju uz vieglatlētiku, sistemātiski treniņi šo attīstību tikai paātrināja.
Visu sarunu lasiet žurnāla Sporta Avīze jūnija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!