Traģēdija dzīves sākumā
Latvijas hokeja zvaigznes dzīves sākums nebija rozēm kaisīts, jo ģimenei nācās iziet cauri daudzām grūtībām, taču varam viennozīmīgi teikt, ka tās Elvi norūdīja tālākam ceļam. Kad viņam bija tikai trīs gadi, bez vēsts pazuda tēvs Vjačeslavs Merzļikins. Deviņdesmitie gadi Latvijā bija ļoti krimināli, un tēvu tā arī neatrada. Tiek uzskatīts, ka mēbeļu biznesā iesaistītais vīrietis tika nogalināts. Pēc Vjačeslava pazušanas viņa sievai Sandrai Elvi un dēlu no pimās laulības Renāru Bušmani vajadzēja audzināt vienai. Dzīvošana ģimenei bija sūra un naudas vairāk nebija nekā bija. Tomēr mamma spēja abām atvasēm sarūpēt kaut cik pieklājīgu dzīvi, turklāt Elvis sešu gadu vecumā pat uz īsu brīdi uzsāka treniņus hokejā.
Tiesa, pa īstam Elvja ceļš šajā sporta veidā sākās divus gadus vēlāk, kad grūto apstākļu dēļ viņš ar mammu pārcēlās uz Šveici. Iesācis spēlēt kā aizsargs, Elvis ar laiku saprata, ka viņa īstais aicinājums ir atrasties starp vārtu stabiem un sargāt komandas cietoksni. Pēc gadiem trim viņi gan atgriezās Latvijā, un jaunākais dēls uzsāka treniņus Edmunda Vasiļjeva hokeja skolā un Profā, kas tolaik skaitījās Latvijas izlases tuvākā rezerve. Tur gan neveicās, kā cerēts, jo treneris zēnu nelaida laukumā, tāpēc, pateicoties mammas sakariem ar Lugāno klubu, vārtsargs 2009. gadā jau viens atgriezās Šveicē un pirmajā sezonā kļuva par šīs valsts junioru vicečempionu. Latvietis sāka treniņus pie Lugāno klubā strādājošā slovāku speciālista Dušana Sidora. Tieši viņam tiek piedēvēta vislielākā loma Merzļikina attīstībā un izaudzināšanā par elites līmeņa vārtsargu.
"Elvis man bija kā dēls. Abi Lugāno kopā pavadījām daudz laika. Trenējāmies katru dienu uz un ārpus ledus laukuma, pēc tam to visu analizējām – man ir simtiem stundu ilgi video materiāli no treniņiem ar Elvi. Pa šo laiku kļuvām ļoti tuvi. Vēl joprojām atceros dienu, kad sēdējām ģērbtuvē un līmējām uz viņa maskas uzlīmes, lai izveidotu ķieģeļu sienu. Viņš vārtos bija siena toreiz un ir arī tagad," laikus ar Elvi sarunā ar Sporta Avīzi atminas Sidors, kurš šobrīd strādā Šveices hokeja klubā Langnau Tigers un ikdienā trenē jau citu latviešu vārtsargu Ivaru Punnenovu.
Pieredzējušais treneris slavē Latvijas vārtsargu darbaspējas, uzskatot tās par ļoti augstām, un tieši tas, viņaprāt, ir galvenais iemesls, kāpēc šī aroda pratēji no mūsu valsts šobrīd pasaules hokejā kotējas tik augstu.
Zvērs uz ledus
"Elvis vienmēr bija gatavs strādāt. Pēc pirmās kopīgās sezonas sapratu, ka viņā ir kas īpašs. Elvim bija neizmērojamas slāpes pēc informācijas, un viņš vienmēr izmēģināja katru jaunu lietu, ko parādīju. Man bija skaidrs, ka ar viņa raksturu un spējām, kā arī manu treniņprogrammu mēs varētu izveidot vārtsargu, kurš izceļas starp pārējiem un varētu tikt pamanīts arī NHL," vērtē slovāku speciālists. Viņš jau laikus sapratis, ka no Merzļikina var sanākt lietaskoks un ka elites līmeņa sasniegšana ir tikai laika jautājums.
Lugano klubā Sidors kopā ar latvieti bija līdz 2013. gadam, bet gadu vēlāk vārtsargu draftēja Blue Jackets. Tiesa, pēc drafta enerģiskais Elvis vēl piecus gadus uzkavējās Šveicē, lai noslīpētu savu meistarību, un pasaules spēcīgāko hokeja līgu iekaroja tikai pērn.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze marta numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!