Ievada vietā
Kad man piedāvāja uzrakstīt par Luisu Hamiltonu, kurš raksta tapšanas brīdī bija soli no sava sestā titula, pirmās sajūtas nebija iedvesma par gaidāmo darbu, jo par britu visu laiku panākumiem bagātāko čempionu ir daudz rakstīts un lasīts. Tomēr viss pamazām mainījās darba izpētes procesa laikā. Tieši tāpat vismaz nedaudz mainījās mans personīgais viedoklis par Hamiltonu, kurš ir ļoti polarizējoša personība. Tas bija īstais mirklis, lai no grāmatu plaukta izņemtu Marka Hjūza grāmatu par Luisu Hamiltonu un izlasītu vismaz tās sadaļas, kas visdziļāk raksturo viņa personību. Jo tieši pilota personība ir tā, kas sadala līdzjutējus nometnēs – fanos un nīdējos –, turklāt ļoti bieži ignorējot uzrādītos rezultātus trasē un panākumus. Laikam jau tas ir tikai loģiski, ka vistehniskākajā sporta veidā, kur tehnoloģiju progress neatpaliek no kosmosa izpētes industrijas, mums pats svarīgākais ir cilvēciskais faktors. Līdz ar to arī šī raksta sākotnējais uzsvars no Hamiltona panākumu, rekordu un snieguma apcerēšanas mainījās uz viņa personības izpēti, jo tieši viņa personības virzītājspēki ir tie, kas tik ļoti polarizējuši līdzjutēju nostāju pret Hamiltonu. Jāatzīstas, ka, neskatoties uz pāris mēģinājumiem, man nav izdevies tikt pie Hamiltona intervēšanas, jo viņš jau kopš savas debijas Formulā 1 ir bijis A līmeņa zvaigzne un ar viņu sēdēt pie viena galda var tikai izredzētie žurnālisti. Mazākās komandās (pat Renault) interviju laikā 10–15 žurnālistu tiešām sēž pie viena galda ar pilotiem, Mercedes motormājā ir interviju zāle, kur piloti sēž pie galda uz podesta pretī viesiem. Šādās publiskās uzstāšanās reizēs Luiss Hamiltons vienmēr centies radīt konkrētu publisku tēlu (tieši tā, kā mēs visi to darām), kas pirmajos gados pieredzes trūkuma dēļ viņam izdevās tikai daļēji, un līdzjutēji to uztvēra kā teātri, kaut ko uzspēlētu un nepatiesu. Daudziem šis nepatīkamais iespaids ir saglabājies, un to nespēj mainīt pat Hamiltona spožā talanta un spēju paraugdemonstrējumi. Taču neviens nevar noliegt, ka viņš ir pēdējās desmitgades ātrākais sacīkšu pilots.
2019
Pēdējās divās sezonās Mercedes komandai no pilsoņu kara apstākļiem, kad par titulu savā starpā cīnījās komandas biedri Luiss Hamiltons un Niko Rosbergs, nācās pārorientēties uz ārējo ienaidnieku – Ferrari komandu. Maranello vienība beidzot bija pielāgojusies hibrīda motoru ērai un noķērusi galvenos konkurentus jaudas un motora izturības parametros, kā arī sakārtojusi lietas šasijas un aerodinamikas departamentos. Tas nozīmē, ka Mercedes vairs nevarēja lepoties ar izteiktu jaudas pārākumu un atšķirība tehniskajos parametros bija atkarīga no konkrētās trases konfigurācijas vai laika apstākļiem. Tas savukārt nozīmē, ka uzvaras liktenis ir atkarīgs no niansēm, stratēģijas vai pilotu kļūdām. Tieši šajās divās sezonās visspilgtāk izpaudās Luisa Hamiltona patiesais spēks un vērtība
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze novembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!