Vai tik nav sataisītas ziepes
Patrīcija savus startus pasaules čempionātā jau bija aizvadījusi, veiksmīgākajā uzstāšanās reizē tiekot pie 36. vietas sprintā brīvajā stilā un arī šeit sasniedzot jaunu Latvijas rekordu. Tomēr brīdī, kad viņa jau devās uz lidostu, pienāca pirmās ziņas par arestiem. "Mēs ar tēti bijām šokā. Skatos starta sarakstu – tas nav izgājis, tas nav izgājis, tas nav izgājis. Tētim jau pirmā doma bija, ka tikai nav kādas ziepes sataisītas," atceras Eiduka. Pēc tam sociālajos tīklos arī uzzinājusi par jaunumiem. "Bijām ļoti nepatīkami pārsteigti. Tiešām nebijām gaidījuši, ka kaut kas tāds var būt. Pirms tam visās nometnēs dzīvojām kopā. Aizdomu man nebija nekādu. Pēc tam ilgi domāju, kurā brīdī, kādā veidā. Nezinu."
Starp Austrijas policijas arestētajiem pieciem sportistiem bija igauņi Andreass Vērpalu, Karels Tammjarvs un kazahs Aleksejs Poltoraņins, kurš arī startēja Team Haanja rindās. "Karels man uzrakstīja atvainošanos, pastāstīja, ka tā ir pati lielākā kļūda dzīvē un ka viņš sapratis – ļoti augstus rezultātus var sasniegt arī bez tā visa," stāsta Patrīcija, kura vairākus atlētus satikusi šovasar Otepē, kur viņi turpina trenēties savam priekam. "Daži pat ir laimīgāki, ka var beigt sportot un sākt dzīvi kā normāli cilvēki." Savukārt lielākais kontakts slēpotājai saglabājies ar treneri Mati Alaveru, kurš martā Igaunijā tika īslaicīgi aizturēts, bet vēlāk viņam atņēma visus iepriekš piešķirtos valsts apbalvojumus. Eiduka atklāj, ka treneris viņai joprojām palīdz piesaistīt sponsorus, neliedz padomu. "Varbūt viņš ir vainīgs, tomēr neviens ar varu sportistus nespieda to lietot. Ar Mati mums ir ļoti labas attiecības."
Tieši pateicoties Alaveram, Eiduka atrada jaunu komandu – šovasar viņa pievienojusies Polijas sieviešu izlases nometnei, kur talantīgo latvieti trenē divkārtējā olimpiskā čempione un četrkārtējā Pasaules kausa ieguvēja Justina Kovalčika. "Sākumā viņš bija apņēmības pilns mani aizvest līdz augstiem sasniegumiem, bet, kad notika šī situācija, Mati teica, ka tāpat turpinās mums palīdzēt, mēģinās atrast risinājumu. Šī vasara pagāja citādi nekā visas iepriekšējās. Esam ielēkuši tiešām ļoti profesionālā līmenī, nu jau brīžiem jāuzmanās ar pārtrenēšanos. Pirmajos mēnešos esam izdarījuši ļoti daudz smaga darba. Treniņu programma ir nedaudz citādāka, bet ļoti, ļoti smaga. Var just atšķirību, kad trenere ir Justina Kovalčika. Viņa ir dzelzs sieviete un nežēlo nevienu. Ķermenis pie tā pierod lēnām, un pirmās nometnes man bija ļoti, ļoti smagas. Nebiju pieradusi pie tik biežām un lielām slodzēm."
Seši brāļi un Pacis
Patrīcijai ir seši brāļi un visi nodarbojušies ar slēpošanu, turklāt arī pietiekami augstā līmenī – Valts Eiduks startēja 2006. gada Turīnas olimpiskajās spēlēs, bet Krists tajā pašā gadā izcīnīja sesto vietu pasaules junioru biatlona čempionāta stafetē, startējot vienā komandā ar Andreju Rastorgujevu. Tāpat pasaules junioru čempionātā slēpošanā startējis vecākais brālis Kaspars, bet par Patrīciju trīs gadus jaunākais Edijs vēl tiecas pēc panākumiem. "Var teikt, ka slēpošana ir tēva apmātība. Man nebija iespēju nodarboties ar citiem sporta veidiem – tevi uzliek uz slēpēm, brāļi brauc uz treniņu, un tu dari to pašu. Citus sporta veidus es pat nepamēģināju." Eiduku ģimenes vienīgā meita saka, ka tēva treniņu plāns izceļas ar savu apjomu. "Viņš uzskata, ka visam pamatā ir ieliktā bāze un bez tās neko. Tāpat tēvs izceļas ar stingrību." Sportiste saka, ka viņas elks bērnībā bijis brālis Valts. "Atceros, kā sēdējām mājās pie televizora, jutām līdzi viņam olimpiskajās spēlēs, braucām uz lidostu sagaidīt. Daudzi domā, kā gan varu atcerēties to, kas noticis piecu gadu vecumā, bet īstenībā es ļoti labi atceros."
"Pati tā reāli par olimpiskajām spēlēm sāku sapņot 13 gados pēc Soču olimpiskajām spēlēm – redzēju situāciju Latvijas slēpošanā, un tētis teica: "Paci, varbūt uz nākamajām varam mēģināt." Uzskatu, ka Inga Dauškane bija spēcīga, bet tāpat tētis saprata, ka būs varianti – vienkārši daudz jātrenējas. Phjončhana palikusi atmiņā ar motivāciju, ka gribas braukt uz nākamajām un sasniegt kaut ko vairāk,"saka Patrīcija, kura uzreiz pēc olimpiskajām spēlēm gan nepauda, ka darīs visu, lai atgrieztos šajās spēlēs. "Tagad viss pagriezies par labu sportam. Ja man būtu mazi mērķi, nebūtu vērts turpināt sportot, tāpēc izvirzu augstus mērķus."
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze decembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!