JĀPALĪDZ UKRAIŅIEM
TM Fighting team ir domubiedru un draugu grupa, ko izveidojuši sportisti, bijušie Valsts prezidenta apsardzes dienesta darbinieki un Latvijas armijas virsnieki. Organizācija bieži nodarbojas ar sporta pasākumu organizēšanu, kādreiz apsargāja arī Mairi Briedi, tāpat sniedz drošības riska novērtējuma konsultācijas visā pasaulē. Komandas vadībai labi pazīstams ir Oleksandra Usika lietuviešu menedžeris Egis Klims, tāpēc arī pats ukraiņu bokseris par TM komandu zināja jau sen. Usiks bija labi informēts, ka TM Security sastāvā esošie karavīri bieži ir Kijivā un citur Ukrainā, palīdzot šai valstij cīņā pret okupantiem.
Tā kā arī pirms Polijas dienvidrietumos esošajā Vroclavā notiekošās Usika un Dubuā cīņas un tās laikā bija iespējamas provokācijas no Krievijas puses un ņemot vērā to, ka ukraiņi atrodas frontē un Eiropas Savienības robežās tāda pasākuma apsargāšanu nespēj nodrošināt, tika lūgts to uzņemties latviešiem.
VISAS NĀCIJAS ELKS
Redzamākais boksa cīņas apsargu uzdevums ir novērst konfliktus starp sportistiem preses konferenču vai svēršanās procedūru laikā. Agrāk šādiem potenciālajiem draudiem organizatori pārāk lielu uzmanību nepievērsa, taču tagad uz to skatās daudz nopietnāk, jo pirmscīņas konflikta rezultātā pastāv risks kādam no bokseriem tikt savainotam. Līdz ar to cīņu vajadzēs atcelt un organizatori cietīs milzīgus finansiālos zaudējumus. Atceramies slavenā meksikāņa Kanelo Alvaresa pirmscīņas preses konferenci ar Kalebu Plāntu. Starp abiem izcēlās konflikts, kas noslēdzās ar pārsistu Kaleba vaiga kaulu. Apsardzes, kas to varētu novērst, blakus nebija. Boksa vēsturē bijuši vairāki gan iestudēti, gan pavisam īsti pirmscīņu kautiņi. Viens no slavenākajiem bija starp titulētajiem smagsvariem Hasimu Rahmanu un Lenoksu Lūisu. Tāpat jāizceļ kautiņš starp citiem bijušajiem pasaules čempioniem Maiklu Bentu (viņš vēlāk kļuva par aktieri) un Hērbiju Haidu, kuri dūres izvicināja uz ielas preses fotogrāfu priekšā.
Visas reizes, kad mēs tikāmies ar Usiku, varējām novērot, ka apkārtējo interese ir milzīga – atrodies Vroclavā, Varšavā vai Londonā, visur viņu atpazīst. Turklāt ne reizi neredzēju, ka ukrainis kādam atsaka autogrāfu, iespēju nofotografēties, parunāt. Līdz ar to, neskatoties uz boksera stingro dienas režīmu, šādi pasākumi varēja ilgt stundām. Divas dienas pirms cīņas viņš brauca pie friziera, kurš, protams, bija ukrainis. Lai gan dēls pa telefonu Oleksandram lūdza neaiztikt bārdu, viņš tomēr to nogrieza. Un šajā frizētavā bija ļoti interesanti novērot, ka cilvēkiem, pamanot Usiku, tuvākajā apkārtnē darbs apstājās – pusstundas laikā pie logiem sanāca milzīgs ļaužu pūlis. Viņu ieraugot, cilvēki bija gatavi skriet pāri ielai, lai tikai nofotografētos vai parunātos.
Vroclavā ieradās gan daudzi kara veterāni, gan aktīvie karavīri, kuri bija saņēmuši atļauju uz dažām dienām aizbraukt no frontes. Bokseris ar viņiem tikās pirms un pēc cīņas, iedvesmoja. Tautas mīlestība pret viņu ir milzīga, turklāt, neskatoties uz daudzajiem tituliem, Oleksandrs joprojām ir ļoti vienkāršs un bez bravūras, allaž pieklājīgs. Tāpat viņa princips ir krievu valodu neizmantot, kaut gan to ļoti labi pārzina – runā vai nu angliski, vai ukrainiski.
Viens no aizkustinošākajiem mirkļiem bija pēdējā preses konferencē pirms cīņas, kad kāda dāma, kura pārstāvēja frontē esošos karavīrus, ieradās ar gleznu. Tā bija uzzīmēta uz munīcijas kastes vāka. Tobrīd visiem acīs bija asaras.
VIRS VAI ZEM NABAS?
Šajā cīņā Usiks devītajā raundā uzvarēja uz nokautu, bet pēc dueļa visi runāja par epizodi piektajā raundā, kad pēc Dubuā sitiena ukrainis nokļuva uz ringa dēļiem. Tiesnesis to atzina par neatļautu sitienu zem jostas vietas. Par šo epizodi viedokļi joprojām atšķiras. Vieni uzskata, ka noticis noteikumu pārkāpums, otri – ka tas bijis precīzs sitiens, Usiks notēloja un tiesnesis Danielam Dubuā atņēma uzvaru. Atkārtojumos no viena rakursa izskatās, ka sitiens ir precīzi vēderā, bet no cita – ka tomēr zemāk. Noteikumi paredz, ka katrs sitiens zem nabas rajona ir pārkāpums, tāpēc šķiet, ka tomēr bija pārkāpums un Usiks nenosimulēja. To vislabāk varēja redzēt cilvēks, kurš bija vistuvāk notikuma epicentram – ringa tiesnesis. Arī viņš fiksēja pārkāpumu.
Pēc šīs cīņas Usiks saglabāja četras prestižas smagsvaru pasaules čempiona jostas. Viņš cerēja uz titulu apvienošanas dueli pret WBC jostas īpašnieku Taisonu Fjūriju, jo pretēji kolēģim vēlas boksa vēsturē ieiet kā pirmais neapstrīdamais super smagā svara pasaules čempions ar četrām galveno kategoriju jostām. Lai gan dažbrīd šķita, ka šī cīņa tā arī nekad nenotiks, brits Fjūrijs un ukrainis Usiks tomēr vienojušies par cīņu, kurā apvienotas visas četras prestižākās čempionu jostas smagajā svarā.
Vienošanās paredz, ka cīņa tiks aizvadīta Saūda Arābijā 23. decembrī vai kādā no janvāra datumiem.
Pirms tam abas puses nespēja vienoties par revanša cīņas nosacījumiem. Usika promoteris Alekss Krasjuks atklāja, ka nespēj vienoties, jo pretinieka puse liekot pārāk daudz šķēršļu, savukārt Fjūrija komandas pārstāvis Frenks Vorens kā nevienošanās iemeslu minēja strīdu par prēmiju sadalījumu revanša cīņā.
Pēdējos 23 gados nevienam smagsvaru bokserim nav izdevies apvienot čempiona jostas smagajā svarā. Līdz šim pēdējais absolūtais čempions bija brits Lenokss Lūiss, tomēr tolaik tās bija trīs jostas, savukārt tagad uzvarētājs savā īpašumā iegūs četras prestižākās jostas, kas smagsvaros notiks pirmoreiz vēsturē.
Lai arī smagsvaros bokseru karjeras mūžs ir ilgāks nekā vieglajos svaros, jāatceras, ka Usikam janvārī paliks 38, un tas ir laiks, kad jāsāk domāt, ko darīt pēc karjeras beigām. Bokseris jau ir publiski izteicies, ka nākotnē plāno kandidēt uz Ukrainas prezidenta amatu. Būs interesanti!