Laikapstākļu atkarība. Kā vienmēr, esam atkarīgi no laikapstākļiem, tie kopš sacensību pirmās reizes 1984. gadā piedzīvoti visdažādākie. Bijušas gan ļoti biezas, gan ļoti plānas sniega kārtas, gadījies, ka nākamajā dienā pēc slēpojuma sākas spēcīgs lietus un sniegs nokūst, bijušas reizes, kad ezers nav aizsalis, jo daļa trases iet tam pāri, bet deviņdesmitajos gados lielās atsaucības dēļ arī starts noticis uz ezera. Tomēr neteikšu, ka mēs Vecpiebalgā jūtam globālo sasilšanu, laikapstākļi allaž bijuši neparedzami.
Pirmoreiz divas dienas un dubulta distance. Lai dalībniekus maksimāli sadalītu, šogad plānots, ka sacensības notiks divas dienas – 26. februārī tiks aizvadīts 44 kilometru jeb divu apļu slēpojums un arī tradicionālais 22 kilometru viena apļa slēpojums, bet 27. februārī paredzēta septiņu kilometru veselības distance un bērnu slēpojums. Divu apļu distance līdz šim notikusi tikai vienreiz 2010. gadā, kad bijām starptautiskajā Euroloppet slēpošanas maratonu kalendārā, tomēr bieži esmu dzirdējis, ka dalībnieki saka – viņiem ar vienu apli nepietiek, vēlas Vecpiebalgas pakalnus pavērot ilgāk. Ir gadījies, ka pēc sacensībām, apsekojot trasi, redzu slēpotājus, kuri veic otro apli.
Viegli distancēties. Esam atkarīgi arī no valstī noteiktajiem ierobežojumiem, tāpēc, visticamāk, sacensības risināsies zaļajā režīmā – dalībniekiem virs 18 gadu vecuma jābūt vakcinētiem, bet bērniem derēs arī testi. Tomēr distanču slēpošanā pieklājīgu attālumu vienam no otra ievērot ir ļoti viegli – slēpes vidēji ir 1,6 metrus garas, parasti arī netiek slēpots cieši blakus, jo traucē nūjas. Sacensības ir garas, tās notiek svaigā gaisā, uzskatu, ka vajadzētu ļaut uzlabot veselību arī dzeltenajā režīmā. Drošības apsvērumu dēļ cilvēkiem no malas nebūs iespējams apmeklēt starta finiša zonu, tur tiks ielaisti tikai dalībnieki un viņu ģimenes locekļi. Līdzi varēsiet just Cēsu–Madonas ceļa malā, jo daļa trases iet gar šoseju.
26. reize. Pirmoreiz slēpojums notika 1984. gada 26. februārī un līdz šim aizvadīts 25 reizes – gandrīz desmit vietējo iedzīvotāju piedalījušies tajās visās, bet kopā bijis vairāk nekā 6000 dalībnieku. Popularitāti visas Latvijas mērogā slēpojums ieguva no 1989. gada. Esam senākais distanču slēpošanas maratons Latvijā un otrais lielākais Baltijā aiz Tartu maratona. Tomēr pēdējo desmit gadu laikā sacensības notikušas vien 2015., 2018. un 2019. gadā. Pērn bija ideāla ziema, bet diemžēl publiskie pasākumi nevarēja notikt.
Arī olimpieši. Sacensībās piedalījušies daudzi slaveni Latvijas sportisti – Andrejs Rastorgujevs, Ilmārs Bricis, Jēkabs Nākums, Gundars Upenieks, Oļegs Maļuhins, Kristers Serģis, Artis Rasmanis, Kaspars Stupelis, kurš ir vietējais iedzīvotājs. 2019. gadā uzvarēja Pekinas olimpisko spēļu dalībnieki Raimo Vīgants un Kitija Auziņa, bet tālajā 2010. gadā uzvaru svinēja arī Baiba Bendika.
Slēpot var ikviens. Ļoti daudzi dalībnieki ir tādi, kuri ikdienā neslēpo. Veselības distancē pirmie kilometri iet pa tradicionālo maratona distanci, kurā var izjust, kā brauc pārējie, bet finiša daļa – pa līdzenumu, ko var veikt ikviens iesācējs. 22 kilometru distance jau ir ar kāpumiem un tajā jābūt fiziski labāk sagatavotam, bet arī tur gadās, ka dalībnieks novelk slēpes, lai uzskrietu kalnā. Par to neviens nediskvalificē, tā tautas slēpojumos bijis allaž.
Slēpojums Apkārt Alaukstam
- 26. februārī 44 kilometru un 22 kilometru distance
- 27. februārī septiņu kilometru un bērnu distance
- Reģistrēties sacensībām iespējams mājaslapā www.alauksts.lv. Tur arī laikus tiks publicēta informācija, ja sacensības tomēr tiks atceltas.