JAUNIE FUTBOLA LAUVAS
XXI gadsimta pirmo pusotru desmitgadi iezīmēja lielo uzņēmēju vēlme būt futbola klubu īpašniekiem. Rīgā bāzējās tobrīd pasaules rekordiste ar visvairāk pēc kārtas izcīnītajiem čempionu tituliem Gunta Indriksona Skonto, Latvijas tranzīta galvaspilsētā Ventspilī klubu būvēja Jurijs Bespalovs, bet rūpniecības milža īpašnieks Sergejs Zaharjins stutēja sportu Liepājā. Šie trīs cilvēki mūsu futbolā diktēja noteikumus, īpaši Indriksons, kurš paralēli vadīja arī Latvijas Futbola federāciju. Bet dzīvē nekas nestāv uz vietas – Indriksona biznesa impērija ir finišējusi, līdz ar to arī klubs, Ventspils tranzīts ir praktiski apstājies, bet Bespalovs savās mājās nokrita pa trepēm un traģiski mira, vēsture pierādīja, ka arī milzu rūpnīca Liepājas metalurgs vienā dienā var beigties. Futbola klubs līdz ar to. Šobrīd nepastāv neviens no trim superklubiem, ar ko ilglaicīgi saistījās Latvijas futbols.
Pirms desmit gadiem Latvijas klubu futbols diemžēl pamazām bija attīrīts no lielākajiem spēlētājiem, bet transformācija jauno lauvu kronēšanā ievilkās. Tolaik no nekurienes parādījās Jūrmalas Spartaks un, izmantojot situāciju, izcīnīja divus titulus pēc kārtas. Tomēr šobrīd arī šis klubs nevienā Latvijas čempionāta līgā nespēlē. Un tā ir Latvijas sporta traģēdija – nav pārmantojamības, ja kas negatīvs notiek ar īpašnieku vai viņa biznesu, 90 procentos gadījumu tas nozīmē komandas izzušanu no aktīvo klubu kartes. Mēs kā sabiedrība 34 neatkarības gados neesam izauguši līdz līmenim, kad būt par futbola kluba īpašnieku ir prestiži. Attīstītās valstīs pilsētu populārākie futbola klubi tā vienkārši nebeidzas – prezidents atrod savai vienībai jaunu īpašnieku un tā turpina pastāvēt ar citu vadītāju vai pat vienkārši līdzjutējiem kā īpašniekiem. Turbulences laiks, kamēr Latvijas futbolā nebija dominējoša kluba, radīja vietu, lai sporta veidā varētu ienākt cilvēki, kuri šajā situācijā redzēja iespēju ieņemt vadošo nišu. Tā 2016. gadā, Skonto nesaņemot licenci dalībai Virslīgā, pēc sarežģītas juridiskas kombinācijas spēcīgāko klubu sabiedrībā vien dažas nedēļas pirms sezonas sākuma parādījās RFS. Šī kluba vadībā ir vietējais Rīgas uzņēmējs Artjoms Milovs. Viņa ģimenes pamatbizness ir būvniecības joma, kurā LNK Industries ir viens no lielākajiem spēlētājiem valstī. Milovs futbolā neguva panākumus uzreiz, bet bija gatavs gaidīt un mācīties katrā sev tik jaunajā jomā pieredzētajā epizodē. Būt pacietīgam ir īpašība, ko viņam nevar atņemt. Tieši ieturētība un uzticēšanās sev apkārt savāktajai komandai ir vieni no komponentiem, kāpēc RFS šoruden svinēja trešo Latvijas meistaru titulu kluba vēsturē.
Tieši 2016. gads bija laiks, kad Latvijas Virslīgā ienāca arī Riga FC ambiciozais projekts ar krievu kapitālu. Aiz šī kluba stāv miljardieris Sergejs Lomakins. Bagātību nopelnījis biznesā Krievijā, jau ilgāku laiku viņš ikdienā dzīvo Kiprā, kur turpina vadīt biznesa impēriju, bet brīvā laika hobijs ir futbols. Lomakinam pieder arī Kipras augstākās līgas komanda Paphos (šogad iekļuva UEFA Konferences līgas pamatturnīrā – aut.), Piemaskavas futbola klubs Rodina (spēlē Krievijas pēc spēka otrajā līgā), kā arī vienība Armēnijā. Galvenās divas komandas viņam ir Paphos un Riga FC, kas regulāri savā starpā mainās ar labākajiem spēlētājiem.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze novembra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!