Nabagi, bet lepni
1992. gada 4. februārī sports beidzot bija ticis Dienas pirmajā lapā – ar foto, kurā redzama Latvijas nacionālā komanda pirms došanās uz Albērvilas olimpiskajām spēlēm, kā arī līdzbraucēji, Dienas speciālkorespondenti Arturs Vaiders un Zigismunds Segliņš. Saviļņojošajam notikumam rakstu Paši savās kamanās veltīja Jānis Matulis un Māris Meisters. "Lidostas Rīga "deputātu" zālē, šķiet, nebija redzēts tik varen daudz "deputātu" kā vakar. Latviešu tauta pirmo reizi 56 gadu laikā pavadīja uz olimpiskajām spēlēm savas valsts nacionālo komandu. "Pēc piecām dienām Albērvilā mēs atklāšanas ceremonijā nodemonstrēsim, ka esam atgriezušies olimpiskajā kustībā," tā olimpiešu atvadu preses konferenci iesāka Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Vilnis Baltiņš. "Manī šis laiks rada dalītas jūtas, jo, kā jūs redzat, olimpieši ir labi ģērbti, bet savādāk jau arī nedrīkst būt. Ja arī esi nabags, nedrīksti zaudēt savu lepnumu un godu." Artūrs Paviļons, Lietuvas Olimpiskās komitejas prezidents, kura runu valsts valodā tulkoja Jānis Grīnbergs, teica: "Šis mūsu brauciens uz Rīgu savā ziņā ir arī simbolisks, jo jūs, latvieši, Baltijā bijāt pirmie, kas ierunājās par nacionālās olimpiskās kustības atjaunošanu. Mūsu delegācija Albērvilā nebūs tik liela (seši sportisti) kā Latvijai, taču mēs ceram revanšēties Barselonā."
Lai gan žurnālisti olimpiešus pazina vaigā, tomēr bija patīkami, kad kolēģis Dainis Caune, pats uzreiz viņas neatpazīstot, stādīja priekšā Burda Moden safrizētās olimpietes. Iluta Gaile, kas varētu būt mis ne tikai Latvijā, bet arī Francijā, atzina, ka Albērvilā meitenēm pašām būs jārūpējas par savu izskatu. Un ne tikai trasē. Alma Lepina, kas nesen debitēja Eiropas meistarsacīkstēs daiļslidošanā, cer, ka Albērvilas ledus viņai varētu būt labvēlīgāks. Galvenokārt tāpēc, ka daiļslidotāju startus vērtēs arī amerikāņi un kanādieši, kuri atšķirībā no eiropiešiem varētu būt objektīvāki. Savu sapni – vietu desmitniekā – Lepinas jaunkundze mēģinās piepildīt, apburot tiesnešus ar spāņu ritmiem izvēles programmā… Vera Zozuļa, vienīgā Latvijas ziemas olimpiskā čempione, savas audzēknes Annas Orlovas un citu kamaniņu braucēju iespējas vairāk saista ar Lillehammeres spēlēm pēc diviem gadiem. Latvijas galvenā cerība – bobslejs. Pats jaunākais olimpiskais sporta veids – frīstails. Tā dalībnieki, kaut arī garnadžu pamatīgi paplucināti Dombaja nometnē, ar Amerikas tautiešu un pašu maciņu palīdzību pirms Albērvilas degunus nenokar. Vienīgais mūsu slēpotājs Jānis Hermanis, atstājis savu jaunsaimniecību vecāku drošajās rokās, olimpiskajās spēlēs cer izslēpot visas trases, arī 50 kilometrus. Cerības uz desmitnieku biatlona stafetē izteica Vitālijs Urbanovičs. Nosacīti klāt Latvijas 22 olimpiešiem būs arī Austrālijas latviete Diāna Ogle, kas vienīgā pārstāvēs kamaniņu sportu, – rakstīja Matulis un Meisters.
" "Kurš ir par to, lai Latvijas karogu olimpiādē nestu Jānis Ķipurs?" demokrātiski vaicāja Vilnis Baltiņš, un gaisā izslējās vairāki simti roku. Jānis roku iemēģināja jau lidostā, saņemdams "ceļakūkā» no agrāko gadu olimpiešiem Uļjanas Semjonovas, Jāņa Lūša, Ingrīdas un Vitolda Barkāniem vairākus kilogramus smagu torti."
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze februāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Rusins