Cilvēks ir vēl stipri jauns vai arī savu problēmu tik ļoti pārņemts, ka neko ārpus sevis nepamana, ja viņam liekas, ka Ziemassvētki un Jaungadi katru gadu ir vienādi un arī beidzas vienādi, ar caurumu budžetā. Ka ir grūti noskatīties, kā bērni plēš dāvanu skaisto iesaiņojumu, ka Jaungada salūts tikai biedē vārnas un suņus, un tā tālāk līdz pat tam, ka gribas palīst zem segas vai pakārties, lai tad ķekatnieku Nāve tevi tādu velk līdzi pa sniegu, jo tev jau viss vienalga.
Savulaik Jaungadu izdomāja, lai ikvienam būtu stabils punkts dažādu apņemšanos aizsākšanai. Lai gan ir teikts «ja gribi sasmīdināt Dievu, izstāsti viņam savus plānus», Dieva esamību neviens vēl nav zinātniski pierādījis, pat sociālantropologi ne, kur nu vēl īstie antropologi.
Ziemassvētku un pirmsjaungada dienas saasina mīklu, kas nedaudz mazākā intensitātē tiek minēta arī ikdienā: kā tas var būt, ka visas ielas un visas lielveikalu stāvvietas ir automašīnu pilnas, bet arī mikrorajonos un citur pie mājām visas stāvvietas ir aizņemtas?
Šajā dīvainajā decembrī, kad temperatūra dienā ir kā dažugad Jāņos un pa ielām staigā nevis sētnieki ar sniega lāpstām, bet lapu pūtēji, Pelnrušķītes centībā mēģinādami atdalīt dubļus no slapjajām lapām, sirds tā vien raujas traukties prom no Rīgas.
Ministru prezidente Evika Siliņa par to, kā izdevās saglabāt valdību, par nākamā gada prognozēm, migrācijas slazdu un kāpēc mūsu sabiedrība ir stiprāka, nekā dažubrīd liekas.
Cik labi, ka ir izgudrots
mākslīgais intelekts, kurš
spēj apstrādāt milzīgus datu
masīvus! Tagad ar tā palīdzību varēšu noskaidrot, kuram
horoskopam ticēt.