2007. gadā Eiropas čempionātā Kjeti sasniegtais pusfināls basketbolistēm pavēra olimpisko priekškaru, kas vasaras spēlēs iepriekš nebija izdevies nevienai komandai. Divus gadus vēlāk basketbolistes Rīgā uz Eiropas čempionāta spēli pret Krieviju sapulcināja rekordlielu skatītāju skaitu – vairāk nekā 8700 līdzjutēju.
Jaunā spēlētāju un treneru paaudze turpināja savu priekšgājēju panākumus, septiņas reizes pēc kārtas sasniedzot Eiropas čempionāta finālturnīru, bet pagājušajā vasarā piepildīja vēl vienu iepriekš nerealizētu mērķi un izcīnīja ceļazīmi uz Pasaules kausa izcīņu. Četras basketbolistes sestdien dalībai olimpiskajā turnīrā un Eiropas čempionātā pievienos startu vēl trešajā nozīmīgākajā starptautiskajā turnīrā.
Tiesa, lai kādi būtu komandas sasniegumi, līdz šim sportiskās ambīcijas vienmēr sniegušās mazliet tālāk, tāpēc turnīru beigas nācies sagaidīt ar nelielu rūgtuma vai līdz galam neizdarīta darba piegaršu. Tikai pirms gada Prāgā, kad galotnē ar nelielu veiksmes piedevu izdevās "izraut" Pasaules kausa ceļazīmi no Itālijas nagiem, spēlētāju noskaņojumā nebija jaušama rūgtuma pēcgarša.
Iespējams, pie vainas bija šķietami pieticīgās gaidas pirms turnīra, tāpēc nepārsteidz, ka arī šoreiz komanda vismaz publiski palikusi pie ierastās «soli pa solim» taktikas. Tajā pašā laikā sarunā ar kapteini Guntu Baško ieskanējās arī medaļas nots. Skaidrs, ka katrai spēlētājai un katram trenerim iekšā ir savs lielais mērķis. "Par tiem parasti skaļi nerunā, bet klusām cerēsim uz to sasniegšanu," der ieklausīties bijušās izlases līderes Ilzes Oses-Hlebovickas teiktajā.