Zīmīgi, ka pat Dienvidslāvijas izlase savā vēsturē nekad nebija sacensībās tikusi augstāk par otro vietu, bet neatkarīgā Serbija, pirmoreiz spēlējot finālā, arī tika pie sava pirmā titula.
Mača ievadu pārliecinošāk aizvadīja Francija, bet Serbija vadību pirmoreiz ieguva vien pirmā puslaika pēdējā minūtē (33:32). Otrajā puslaikā cīņas scenārijs krasi mainījās un jau praktiski visu laiku vadībā atradās Serbija, kas piecas minūtes pirms pamatlaika beigām panāca astoņu punktu pārsvaru - 67:59.
Pēc Diandras Čačuangas trešā precīzā tālmetiena mačā francūzietes samazināja deficītu līdz 64:67, tomēr Serbija atbildēja ar vairākiem realizētiem uzbrukumiem pēc kārtas, bet Francijas metieni kļuva arvien haotiskāki un nācās ciest zaudējumu.
Uzvarētājām ar 25 punktiem izcēlās Ana Daboviča, kurai ar 22 punktiem un septiņām bumbām zem groziem palīdzēja Sonja Petroviča.
Tikmēr Francijas rindās ar 16 punktiem atzīmējās Sandrīne Grudā, bet 15 punktus iemeta Čačuanga.
Par turnīra vērtīgāko spēlētāju tika nosaukta Daboviča, bet simboliskajā izlasē bez viņas iekļuva arī Petroviča, Grudā, vēl viena francūziete Selīna Dimerka un Spānijas izlases līdere Alva Torrensa.
Iepriekšējā Eiropas čempionātā Serbija pirmoreiz vēsturē iekļuva pusfinālā, taču bija spiesta samierināties ar ceturto vietu. Kā zināms, šī gada sacensību pirmajā mačā Serbija tikās ar Latviju, svinot uzvaru ar 76:60.
Šis panākums arī ļāvis Serbijai kvalificēties 2016.gada Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm.
Savukārt Francija iepriekšējos trīs Eiropas čempionātos bija pamanījusies tikt pie pilna medaļu komplekta, bet uzvarēt šai izlasei izdevās 2009.gada turnīrā, kas notika Latvijā.
Tāpat svētdien tika izšķirts arī bronzas medaļas liktenis, Spānijas izlasei duelī par trešo vietu ar 74:58 (12:18, 22:12, 21:14, 19:14) pieveicot Baltkrieviju.
Iepriekšējā turnīra čempiones spānietes pēc pirmās ceturtdaļas atradās iedzinējos ar 12:18, tomēr turpinājumā lēnām lauza cīņas gaitu un ceturtajā ceturtdaļā vairs neļāva pretiniecēm pietuvoties tuvāk par desmit punktiem.
Uzvarētājām ar 25 punktiem, sešām atlēkušajām bumbām un piecām rezultatīvām piespēlēm izcēlās Alva Torrensa, kurai ar 19 punktiem piebalsoja Marta Sargaja, bet 18 punktus iemeta Asto Ndora.
Tikmēr Baltkrievijas līdere Jeļena Ļeučanka šoreiz izcēlās ar 13 punktiem un 14 bumbām zem groziem. Tāpat 13 punktus guva arī Volha Zjuzkova.
Spānija pirms diviem gadiem kļuva par Vecā kontinenta čempioni, lai gan 2011.gada turnīrā ierindojās vien desmitajā vietā. Tagad tā vēsturē tikusi pie diviem zeltiem, viena sudraba un piecām bronzām.
Savukārt Baltkrievijas valstsvienība Eiropas čempionāta spēli par trešo vietu aizvadīja trešo reizi vēsturē, ciešot otro zaudējumu. Tai neizdevās atkārtot 2007.gada panākumu, kad tika izcīnīta bronza, mačā par trešo vietu pieveicot Latviju.
Kā zināms, pirms tam pusfinālā Serbija ar 74:72 pieveica Baltkrieviju, bet Francija iepriekšējā Eiropas čempionāta fināla atkārtojumā revanšējās Spānijai ar 63:58.
Sestdien pēdējo ceļazīmi uz nākamā gada Riodežaneiro olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīru ieguva Turcija, kas dramatiskā cīņā par piekto vietu pagarinājumā ar 68:66 apspēlēja Krieviju. Savukārt septīto pozīciju šajā Eiropas čempionātā izcīnīja Melnkalne, kas ar 89:77 pārspēja Lietuvu.
Latvijai Eiropas čempionāts noslēdzās, kad tā, neskatoties uz divām uzvarām, C apakšgrupā ieņēma ceturto vietu, tādējādi nekvalificējoties nākamajam sacensību posmam un zaudējot cerības cīnīties par ceļazīmi uz nākamā gada Riodežaneiro vasaras olimpiskajām spēlēm.
Eiropas čempionātā apakšgrupu turnīrā komandas sacentās Sombathejā un Šopronā (abas - Ungārijā), Timišoarā un Oradjā (abas - Rumānijā), bet izšķirošie mači notika tikai Ungārijā. Otrajā posmā komandas tikās Debrecenā un Ģērā, bet cīņas par medaļām tika aizvadītas Budapeštā.
Eiropas spēcīgākās sieviešu basketbola komandas iepriekš Ungārijā tikušās 1950., 1964., 1983. un 1997.gadā, bet Rumānijā - 1966.gadā.
2013.gada Eiropas čempionātā par labāko komandu kļuva Spānija, kas finālmačā ar 70:69 pārspēja par galveno favorīti uzskatīto Franciju.