Melnkalnes komanda spēli iesāka agresīvāk un jau septītajā minūtē bija ieguvusi piecpadsmit punktu pārsvaru. “Galvenais bija tajā brīdī nomierināties un sākt spēlēt pacietīgi, atspēlēties punktu pa punktam. Līdzīgā situācijā kvalifikācijas turnīrā pret Slovēniju pēc šāda sākuma mēs gribējām ātri, ātri atspēlēties, pēc kā nokļuvām vēl lielākos mīnusos. Pacietība bija starp galvenajiem faktoriem, kas ļāva mums šodien izcīnīt uzvaru,” novērtēja Zībarts. “Atspēlēšanās nebija viegla, bet mēs jau pārbaudes spēlēs esam pierādījuši, ka komandai ir raksturs, ka spējam tādas lietas paveikt.”
Viņš neveiksmīgajā sākumā vainoja atkāpšanos no spēles plāna un neveiksmīgu metienu izvēli. “Metām no stūriem, pēc kā spēlētājas centrā centās izcīnīt atlēkušo bumbu, bet tas pretiniecēm deva iespēju ātri pārmest bumbu pāri un gūt punktus ātrajā uzbrukumā. Pārtraukumā uz to norādīju, un to ievērojami ierobežojām,” sacīja izlases treneris. Viņš, protams, izcēla Elīnas Babkinas divdesmit gūtos punktus pirmajā puslaikā, kas vispirms ļāva noturēties spēlē un pēc tam to arī salauzt. “Tomēr nedrīkst aizmirst arī pārējās spēlētājas. Ne jau velti Elīnai bija arī septiņas rezultatīvas piespēles,” atgādināja Zībarts.
Otrajā puslaikā laukumā tā arī neizgāja spēli neveiksmīgi iesākusī kapteine Gunta Baško-Melnbārde un uzbrucēja Kristīne Vītola, ko treneris skaidroja ar nevēlēšanos traucēt veiksmīgo spēles ritmu. “Mākslīgi nemeklējām iespējas viņas izlaist laukumā. Ja spēle nebūtu aizgājusi, dotu viņām iespējas, bet Aija Putniņa un Ieva Krastiņa ļoti veiksmīgi iesaistījās spēlē. Arī citas rezervistes sev atvēlētajā laikā deva lielu ieguldījumu,” norādīja treneris Zībarts.
Viņš cer, ka gūtais panākums un nodrošināta dalība otrajā posmā palīdzēs atraisīties spēlētājām, kuras pirmajās divās cīņās savu ritmu vēl nav atradušas: “Spriedzei un satraukumam vajadzētu mazināties, un ceru, ka vēl vairāk spēlētāju varēs dot lielāku ieguldījumu rezultāta veidošanā.”