Viņš kopā ar brāli Juri posmā izcīnīja 3.vietu divniekos, kā arī 2.vietu jaunieviestajā Sprinta kausā.
Kā izdevās apsteigt vāciešus viņu pašu trasē?
Izdevās nobraukt stabili. Protams, gribējās jau vēl labāk. Kad tos cerētos mērķus sāc sasniegt, apetīte aug.
Vai bija iespējams apsteigt abas vācu ekipāžas?
Uzskatu, ka vienmēr var nobraukt labāk, kamēr neesi pirmajā vietā. Tajā pašā laikā skaidrs, ka tā konkurence bija ļoti spēcīga, tāpēc nav pamata būt neapmierinātiem arī ar trešo un otro vietu.
Cik ļoti sekojat līdzi tam, kā jums veicas Pasaules kausa kopvērtējumā?
Neesam ieciklējušies uz domu, ka kopvērtējumā jātiek tajā trijniekā, jo tas atkal uzliktu papildu stresu, ko nevēlamies. Katras sacensības cenšamies ņemt atsevišķi. Protams, jebkurš sportists grib ieņemt pēc iespējas augstāku vietu sezonas summā. Arī mēs centīsimies to trešo vietu noturēt. Pēdējā posmā papildu motivācija tāpat nebūs jāmeklē, jo Sočos paralēli tiks dalītas arī Eiropas čempionāta medaļas.
Vai kopējais noskaņojums komandā ir uzlabojies?
Ir labāks noskaņojums komandā nekā iepriekš, lai gan nav jau tā, ka visiem šoreiz viss sanāca. Tas pats Rozītis piedzīvoja no sevis neatkarīgu neveiksmi, jo tieši pēc viņa starta tika notīrīts ledus, kas atņēma izredzes apsteigt priekšā braucošos. Ir bēda par Pēčiem (Oskaru Gudramoviču un Pēteri Kalniņu - red.), kuri varēja sasniegt ļoti labu rezultātu. Divas ekipāžas sešiniekā - tas tiešām būtu labs panākums.